Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   nn ville noko 1

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sytti]

ville noko 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Vil d- r--kj-? V__ d_ r______ V-l d- r-y-j-? -------------- Vil du røykje? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? V----u-da-s-? V__ d_ d_____ V-l d- d-n-e- ------------- Vil du danse? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? V-l-du -å -in -ur? V__ d_ g_ e__ t___ V-l d- g- e-n t-r- ------------------ Vil du gå ein tur? 0
Es vēlos smēķēt. Eg---l g-er-e-røy-je. E_ v__ g_____ r______ E- v-l g-e-n- r-y-j-. --------------------- Eg vil gjerne røykje. 0
Vai tu vēlies cigareti? Vi- du-ha-ei--s-g--e--? V__ d_ h_ e__ s________ V-l d- h- e-n s-g-r-t-? ----------------------- Vil du ha ein sigarett? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Ha- --l -a -yr. H__ v__ h_ f___ H-n v-l h- f-r- --------------- Han vil ha fyr. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. E--v-- --e-n--ha------- -r-k--. E_ v__ g_____ h_ n___ å d______ E- v-l g-e-n- h- n-k- å d-i-k-. ------------------------------- Eg vil gjerne ha noko å drikke. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Eg v-----e-n---- n--o-- ete. E_ v__ g_____ h_ n___ å e___ E- v-l g-e-n- h- n-k- å e-e- ---------------------------- Eg vil gjerne ha noko å ete. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. E--v-l----r---s-appe av -itt. E_ v__ g_____ s_____ a_ l____ E- v-l g-e-n- s-a-p- a- l-t-. ----------------------------- Eg vil gjerne slappe av litt. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. E- vi- g-erne s--rj- -e---m -o-o. E_ v__ g_____ s_____ d__ o_ n____ E- v-l g-e-n- s-ø-j- d-g o- n-k-. --------------------------------- Eg vil gjerne spørje deg om noko. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Eg v----je--- b--deg-om ----. E_ v__ g_____ b_ d__ o_ n____ E- v-l g-e-n- b- d-g o- n-k-. ----------------------------- Eg vil gjerne be deg om noko. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Eg vi- -je--e -nvi---- de- t-l-----. E_ v__ g_____ i_______ d__ t__ n____ E- v-l g-e-n- i-v-t-r- d-g t-l n-k-. ------------------------------------ Eg vil gjerne invitere deg til noko. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? K-a---- -u h-? K__ v__ d_ h__ K-a v-l d- h-? -------------- Kva vil du ha? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? V-l du-ha------af-i? V__ d_ h_ e__ k_____ V-l d- h- e-n k-f-i- -------------------- Vil du ha ein kaffi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Elle- vil d- --lle--h- -in-t-? E____ v__ d_ h_____ h_ e__ t__ E-l-r v-l d- h-l-e- h- e-n t-? ------------------------------ Eller vil du heller ha ein te? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. V- v-l--j------øyre-h---. V_ v__ g_____ k____ h____ V- v-l g-e-n- k-y-e h-i-. ------------------------- Vi vil gjerne køyre heim. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? V-- -e-h- -- d----e? V__ d_ h_ e_ d______ V-l d- h- e- d-o-j-? -------------------- Vil de ha ei drosje? 0
Viņi vēlas piezvanīt. De--vi- --e-ne----gje. D__ v__ g_____ r______ D-i v-l g-e-n- r-n-j-. ---------------------- Dei vil gjerne ringje. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.