Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   fi haluta jotakin 1

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [seitsemänkymmentä]

haluta jotakin 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Hal-a-te-o-p-l-t--? H_________ p_______ H-l-a-t-k- p-l-t-a- ------------------- Haluatteko polttaa? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? H------e-- tanss--? H_________ t_______ H-l-a-t-k- t-n-s-a- ------------------- Haluatteko tanssia? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? H--u-------m--nä-----ly-l-? H_________ m____ k_________ H-l-a-t-k- m-n-ä k-v-l-l-e- --------------------------- Haluatteko mennä kävelylle? 0
Es vēlos smēķēt. H---a--p--t--a. H_____ p_______ H-l-a- p-l-t-a- --------------- Haluan polttaa. 0
Vai tu vēlies cigareti? Halua-k- -u---an? H_______ t_______ H-l-a-k- t-p-k-n- ----------------- Haluatko tupakan? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Hän-(m.) h--u-a-t-lt-. H__ (___ h_____ t_____ H-n (-.- h-l-a- t-l-a- ---------------------- Hän (m.) haluaa tulta. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Hal--i-i--j--------akin. H________ j____ j_______ H-l-a-s-n j-o-a j-t-k-n- ------------------------ Haluaisin juoda jotakin. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Hal-aisin s---- ---a---. H________ s____ j_______ H-l-a-s-n s-ö-ä j-t-k-n- ------------------------ Haluaisin syödä jotakin. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Hal----i- -e---- h--man. H________ l_____ h______ H-l-a-s-n l-v-t- h-e-a-. ------------------------ Haluaisin levätä hieman. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Hal---si---y-y- teilt--j-t-k-n. H________ k____ t_____ j_______ H-l-a-s-n k-s-ä t-i-t- j-t-k-n- ------------------------------- Haluaisin kysyä teiltä jotakin. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. H-lua-sin p-y-ä- te--tä j-t-k-n. H________ p_____ t_____ j_______ H-l-a-s-n p-y-ä- t-i-t- j-t-k-n- -------------------------------- Haluaisin pyytää teiltä jotakin. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Halua--in---t-ua -eidä- -o-o-ki-. H________ k_____ t_____ j________ H-l-a-s-n k-t-u- t-i-ä- j-h-n-i-. --------------------------------- Haluaisin kutsua teidät johonkin. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? M--- ha------? M___ h________ M-t- h-l-a-t-? -------------- Mitä haluatte? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? H-lu----ko--ah---? H_________ k______ H-l-a-t-k- k-h-i-? ------------------ Haluatteko kahvia? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Vai-ha-uat-ek---iel-m-in----t-? V__ h_________ m________ t_____ V-i h-l-a-t-k- m-e-u-m-n t-e-ä- ------------------------------- Vai haluatteko mielummin teetä? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Me h-l-a-s-m-e ---nä ko-i--. M_ h__________ m____ k______ M- h-l-a-s-m-e m-n-ä k-t-i-. ---------------------------- Me haluaisimme mennä kotiin. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ha--at-e-- -aks-n? H_________ t______ H-l-a-t-k- t-k-i-? ------------------ Haluatteko taksin? 0
Viņi vēlas piezvanīt. H- -a-uavat so--ta-. H_ h_______ s_______ H- h-l-a-a- s-i-t-a- -------------------- He haluavat soittaa. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.