Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   sl nekaj imeti rad

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sedemdeset]

nekaj imeti rad

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ž-l-t- ---i--? Ž_____ k______ Ž-l-t- k-d-t-? -------------- Želite kaditi? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Ž--i----l----i? Ž_____ p_______ Ž-l-t- p-e-a-i- --------------- Želite plesati? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? B---l-------n- -pr----? B_ š__ r___ n_ s_______ B- š-i r-d- n- s-r-h-d- ----------------------- Bi šli radi na sprehod? 0
Es vēlos smēķēt. R-d bi ka-il. R__ b_ k_____ R-d b- k-d-l- ------------- Rad bi kadil. 0
Vai tu vēlies cigareti? B--ra-(-)--i-a-et-? B_ r_____ c________ B- r-d-a- c-g-r-t-? ------------------- Bi rad(a) cigareto? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. On b- r-d -ge--. O_ b_ r__ o_____ O- b- r-d o-e-j- ---------------- On bi rad ogenj. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Ra------i--ek-j --pi-(a). R_____ b_ n____ p________ R-d-a- b- n-k-j p-p-l-a-. ------------------------- Rad(a) bi nekaj popil(a). 0
Es vēlos kaut ko ēst. R--(-- -i-ne------jedel-(poj--l--. R_____ b_ n____ p______ (_________ R-d-a- b- n-k-j p-j-d-l (-o-e-l-)- ---------------------------------- Rad(a) bi nekaj pojedel (pojedla). 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Rad--) -i -- m--o s-očil---. R_____ b_ s_ m___ s_________ R-d-a- b- s- m-l- s-o-i-(-)- ---------------------------- Rad(a) bi si malo spočil(a). 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ra---) -- v-s -ek-- ---aša-(--. R_____ b_ v__ n____ v__________ R-d-a- b- v-s n-k-j v-r-š-l-a-. ------------------------------- Rad(a) bi vas nekaj vprašal(a). 0
Es vēlos Jums ko lūgt. R-d(-) -i v-s-----j p-os---a-. R_____ b_ v__ n____ p_________ R-d-a- b- v-s n-k-j p-o-i-(-)- ------------------------------ Rad(a) bi vas nekaj prosil(a). 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. R--(a---i va---a ne------vabi--a). R_____ b_ v__ n_ n____ p__________ R-d-a- b- v-s n- n-k-j p-v-b-l-a-. ---------------------------------- Rad(a) bi vas na nekaj povabil(a). 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Kaj ž----e, -ro---? K__ ž______ p______ K-j ž-l-t-, p-o-i-? ------------------- Kaj želite, prosim? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Že--te ka-o? Ž_____ k____ Ž-l-t- k-v-? ------------ Želite kavo? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? A---bi-r--e---j? A__ b_ r___ č___ A-i b- r-j- č-j- ---------------- Ali bi raje čaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Radi b----i----ov. R___ b_ š__ d_____ R-d- b- š-i d-m-v- ------------------ Radi bi šli domov. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ž-li-- -a---? Ž_____ t_____ Ž-l-t- t-k-i- ------------- Želite taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Oni-bi-r-d- t-----niral-.-(O-e----ra-e--elefoni-a--.) O__ b_ r___ t____________ (___ b_ r___ t_____________ O-i b- r-d- t-l-f-n-r-l-. (-n- b- r-d- t-l-f-n-r-l-.- ----------------------------------------------------- Oni bi radi telefonirali. (One bi rade telefonirale.) 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.