Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   sr нешто желети

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [седамдесет]

70 [sedamdeset]

нешто желети

nešto želeti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Жел-т---и пу-ити? Ж_____ л_ п______ Ж-л-т- л- п-ш-т-? ----------------- Желите ли пушити? 0
Ž---te--i-puši-i? Ž_____ l_ p______ Ž-l-t- l- p-š-t-? ----------------- Želite li pušiti?
Vai Jūs vēlaties dejot? Же-и-------г----? Ж_____ л_ и______ Ж-л-т- л- и-р-т-? ----------------- Желите ли играти? 0
Že---- -i igra-i? Ž_____ l_ i______ Ž-l-t- l- i-r-t-? ----------------- Želite li igrati?
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ж-л-т- л--ш---ти? Ж_____ л_ ш______ Ж-л-т- л- ш-т-т-? ----------------- Желите ли шетати? 0
Že-i-e--- še---i? Ž_____ l_ š______ Ž-l-t- l- š-t-t-? ----------------- Želite li šetati?
Es vēlos smēķēt. Ја-жел-м--уш--и. Ј_ ж____ п______ Ј- ж-л-м п-ш-т-. ---------------- Ја желим пушити. 0
J- že----p-š-ti. J_ ž____ p______ J- ž-l-m p-š-t-. ---------------- Ja želim pušiti.
Vai tu vēlies cigareti? Ж-лиш--и --г-рет-? Ж____ л_ ц________ Ж-л-ш л- ц-г-р-т-? ------------------ Желиш ли цигарету? 0
Želi--l---ig--e-u? Ž____ l_ c________ Ž-l-š l- c-g-r-t-? ------------------ Želiš li cigaretu?
Viņš vēlas piesmēķēt. О- ---и-ва-ру. О_ ж___ в_____ О- ж-л- в-т-у- -------------- Он жели ватру. 0
On------va---. O_ ž___ v_____ O- ž-l- v-t-u- -------------- On želi vatru.
Es vēlos kaut ko iedzert. Ја же--- -еш---п-т-. Ј_ ж____ н____ п____ Ј- ж-л-м н-ш-о п-т-. -------------------- Ја желим нешто пити. 0
Ja -el----eš-o pi--. J_ ž____ n____ p____ J- ž-l-m n-š-o p-t-. -------------------- Ja želim nešto piti.
Es vēlos kaut ko ēst. Ја-ж-ли- н-шт- је--и. Ј_ ж____ н____ ј_____ Ј- ж-л-м н-ш-о ј-с-и- --------------------- Ја желим нешто јести. 0
J---e--m ne-t---es--. J_ ž____ n____ j_____ J- ž-l-m n-š-o j-s-i- --------------------- Ja želim nešto jesti.
Es vēlos nedaudz atpūsties. Ја с--желим-мал- --м-рит-. Ј_ с_ ж____ м___ о________ Ј- с- ж-л-м м-л- о-м-р-т-. -------------------------- Ја се желим мало одморити. 0
J--s- -e-i- malo od----ti. J_ s_ ž____ m___ o________ J- s- ž-l-m m-l- o-m-r-t-. -------------------------- Ja se želim malo odmoriti.
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ј- В-- --л-м -е--- -итати. Ј_ В__ ж____ н____ п______ Ј- В-с ж-л-м н-ш-о п-т-т-. -------------------------- Ја Вас желим нешто питати. 0
J--Vas -e-i- -e-to--i--t-. J_ V__ ž____ n____ p______ J- V-s ž-l-m n-š-o p-t-t-. -------------------------- Ja Vas želim nešto pitati.
Es vēlos Jums ko lūgt. Ј--В-- ---им ---не-т--за-о-и--. Ј_ В__ ж____ з_ н____ з________ Ј- В-с ж-л-м з- н-ш-о з-м-л-т-. ------------------------------- Ја Вас желим за нешто замолити. 0
Ja V---žel-m-z---ešt----m-l-t-. J_ V__ ž____ z_ n____ z________ J- V-s ž-l-m z- n-š-o z-m-l-t-. ------------------------------- Ja Vas želim za nešto zamoliti.
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Ја-Вас -е-им--а-не--------ат-. Ј_ В__ ж____ н_ н____ п_______ Ј- В-с ж-л-м н- н-ш-о п-з-а-и- ------------------------------ Ја Вас желим на нешто позвати. 0
Ja-Vas -eli---a-n-št--poz-at-. J_ V__ ž____ n_ n____ p_______ J- V-s ž-l-m n- n-š-o p-z-a-i- ------------------------------ Ja Vas želim na nešto pozvati.
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Ш-а-же-и-е, молим? Ш__ ж______ м_____ Ш-а ж-л-т-, м-л-м- ------------------ Шта желите, молим? 0
Št- ž-li------lim? Š__ ž______ m_____ Š-a ž-l-t-, m-l-m- ------------------ Šta želite, molim?
Vai Jūs vēlaties kafiju? Же-и-- ----а--? Ж_____ л_ к____ Ж-л-т- л- к-ф-? --------------- Желите ли кафу? 0
Žel----l- kaf-? Ž_____ l_ k____ Ž-l-t- l- k-f-? --------------- Želite li kafu?
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Ил- -ад-ј- -ел--е-ча-? И__ р_____ ж_____ ч___ И-и р-д-ј- ж-л-т- ч-ј- ---------------------- Или радије желите чај? 0
Ili -a---- že-i-e-č--? I__ r_____ ž_____ č___ I-i r-d-j- ž-l-t- č-j- ---------------------- Ili radije želite čaj?
Mēs vēlamies braukt mājās. Ми се-жел-мо -озити---ћ-. М_ с_ ж_____ в_____ к____ М- с- ж-л-м- в-з-т- к-ћ-. ------------------------- Ми се желимо возити кући. 0
M- s--ž--i-- ---it- --c-i. M_ s_ ž_____ v_____ k____ M- s- ž-l-m- v-z-t- k-c-i- -------------------------- Mi se želimo voziti kući.
Vai Jūs vēlaties taksometru? Жел-т- ----и т--с-? Ж_____ л_ в_ т_____ Ж-л-т- л- в- т-к-и- ------------------- Желите ли ви такси? 0
Ž-l-t--l---i------? Ž_____ l_ v_ t_____ Ž-l-t- l- v- t-k-i- ------------------- Želite li vi taksi?
Viņi vēlas piezvanīt. О------- т---фо--рат-. О__ ж___ т____________ О-и ж-л- т-л-ф-н-р-т-. ---------------------- Они желе телефонирати. 0
O-i -e-e te----n--a-i. O__ ž___ t____________ O-i ž-l- t-l-f-n-r-t-. ---------------------- Oni žele telefonirati.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + serbu (1-100) MP3 serbu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.