Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   nl iets leuk vinden

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [zeventig]

iets leuk vinden

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Wil--u--oken? W___ u r_____ W-l- u r-k-n- ------------- Wilt u roken? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? Wi-t-u d-n-e-? W___ u d______ W-l- u d-n-e-? -------------- Wilt u dansen? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Wi-- --w--delen? W___ u w________ W-l- u w-n-e-e-? ---------------- Wilt u wandelen? 0
Es vēlos smēķēt. Ik w-l gra-g --ke-. I_ w__ g____ r_____ I- w-l g-a-g r-k-n- ------------------- Ik wil graag roken. 0
Vai tu vēlies cigareti? W---j--een-sig----? W__ j_ e__ s_______ W-l j- e-n s-g-r-t- ------------------- Wil je een sigaret? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. H-- --- -en-v-u-t-e. H__ w__ e__ v_______ H-j w-l e-n v-u-t-e- -------------------- Hij wil een vuurtje. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Ik---l-gra-g--e-s dr---e-. I_ w__ g____ i___ d_______ I- w-l g-a-g i-t- d-i-k-n- -------------------------- Ik wil graag iets drinken. 0
Es vēlos kaut ko ēst. I--wi- g--ag----- e-e-. I_ w__ g____ i___ e____ I- w-l g-a-g i-t- e-e-. ----------------------- Ik wil graag iets eten. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. I- w-- ---ag --n-bee--e-ui---s--n. I_ w__ g____ e__ b_____ u_________ I- w-l g-a-g e-n b-e-j- u-t-u-t-n- ---------------------------------- Ik wil graag een beetje uitrusten. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ik-wi- u g-aag--e-s--r--e-. I_ w__ u g____ i___ v______ I- w-l u g-a-g i-t- v-a-e-. --------------------------- Ik wil u graag iets vragen. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. I- w-l u g-a-- o- -ets v-a--n. I_ w__ u g____ o_ i___ v______ I- w-l u g-a-g o- i-t- v-a-e-. ------------------------------ Ik wil u graag om iets vragen. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. I- w-- u -r-ag --g-ns ---r -i--o--g-n. I_ w__ u g____ e_____ v___ u__________ I- w-l u g-a-g e-g-n- v-o- u-t-o-i-e-. -------------------------------------- Ik wil u graag ergens voor uitnodigen. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Wat w--- u---a-g? W__ w___ u g_____ W-t w-l- u g-a-g- ----------------- Wat wilt u graag? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Wil--u -of---? W___ u k______ W-l- u k-f-i-? -------------- Wilt u koffie? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Of w--t-- -i--e- -he-? O_ w___ u l_____ t____ O- w-l- u l-e-e- t-e-? ---------------------- Of wilt u liever thee? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Wi- --llen -ra-g --a- huis--ijd-n. W__ w_____ g____ n___ h___ r______ W-j w-l-e- g-a-g n-a- h-i- r-j-e-. ---------------------------------- Wij willen graag naar huis rijden. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Wi--en j-l-i- --n---x-? W_____ j_____ e__ t____ W-l-e- j-l-i- e-n t-x-? ----------------------- Willen jullie een taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Z-j w----- gr--- -----o-e-en. Z__ w_____ g____ t___________ Z-j w-l-e- g-a-g t-l-f-n-r-n- ----------------------------- Zij willen graag telefoneren. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.