Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   lt ką mėgti / ko norėti

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [septyniasdešimt]

ką mėgti / ko norėti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? A--no---u------ū---i? A_ n_________ r______ A- n-r-t-m-t- r-k-t-? --------------------- Ar norėtumėte rūkyti? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? A- nor-tu-ė-e šok--? A_ n_________ š_____ A- n-r-t-m-t- š-k-i- -------------------- Ar norėtumėte šokti? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? A-----ė--mėte---sivai-šč---i? A_ n_________ p______________ A- n-r-t-m-t- p-s-v-i-š-i-t-? ----------------------------- Ar norėtumėte pasivaikščioti? 0
Es vēlos smēķēt. (--- -o-ėči-u-r---t-. (___ n_______ r______ (-š- n-r-č-a- r-k-t-. --------------------- (Aš) norėčiau rūkyti. 0
Vai tu vēlies cigareti? A--n----um ---ar--ė-? A_ n______ c_________ A- n-r-t-m c-g-r-t-s- --------------------- Ar norėtum cigaretės? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. J-s --rėtų ugn-e-. J__ n_____ u______ J-s n-r-t- u-n-e-. ------------------ Jis norėtų ugnies. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. (A---n-rėči-- ko -o--------ti. (___ n_______ k_ n___ i_______ (-š- n-r-č-a- k- n-r- i-g-r-i- ------------------------------ (Aš) norėčiau ko nors išgerti. 0
Es vēlos kaut ko ēst. (Aš) no--č--u--o no-s val-y--. (___ n_______ k_ n___ v_______ (-š- n-r-č-a- k- n-r- v-l-y-i- ------------------------------ (Aš) norėčiau ko nors valgyti. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. (--) --r-čiau tr----į-pails--i. (___ n_______ t______ p________ (-š- n-r-č-a- t-u-u-į p-i-s-t-. ------------------------------- (Aš) norėčiau truputį pailsėti. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. (--)-norėčia- Jūsų-kai -- -ak-austi. (___ n_______ J___ k__ k_ p_________ (-š- n-r-č-a- J-s- k-i k- p-k-a-s-i- ------------------------------------ (Aš) norėčiau Jūsų kai ko paklausti. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. (-š----r--i---J-s- -a- ----apra-yti. (___ n_______ J___ k__ k_ p_________ (-š- n-r-č-a- J-s- k-i k- p-p-a-y-i- ------------------------------------ (Aš) norėčiau Jūsų kai ko paprašyti. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. (--)---rėči-u--us k-i --r--a-v---ti. (___ n_______ J__ k__ k__ p_________ (-š- n-r-č-a- J-s k-i k-r p-k-i-s-i- ------------------------------------ (Aš) norėčiau Jus kai kur pakviesti. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Pr--a-,----norėtu-ėt-? P______ k_ n__________ P-a-a-, k- n-r-t-m-t-? ---------------------- Prašau, ko norėtumėte? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? A----rėt-mėte pu------ --vo-? A_ n_________ p_______ k_____ A- n-r-t-m-t- p-o-e-i- k-v-s- ----------------------------- Ar norėtumėte puodelio kavos? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? O---- ve---a- ---rėt---t----r-a---? O g__ v______ (___________ a_______ O g-l v-r-i-u (-o-ė-u-ė-e- a-b-t-s- ----------------------------------- O gal verčiau (norėtumėte) arbatos? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. (M--------t--e -a---o----amo. (____ n_______ v_______ n____ (-e-) n-r-t-m- v-ž-u-t- n-m-. ----------------------------- (Mes) norėtume važiuoti namo. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ar--or---mėt- v-ži-o-i -aks-? A_ n_________ v_______ t_____ A- n-r-t-m-t- v-ž-u-t- t-k-i- ----------------------------- Ar norėtumėte važiuoti taksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. J-e -orė-ų-p----mbi---. J__ n_____ p___________ J-e n-r-t- p-s-a-b-n-i- ----------------------- Jie norėtų paskambinti. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + lietuviešu (1-100) MP3 lietuviešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.