Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   cs mít něco rád

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sedmdesát]

mít něco rád

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? C--e-e--i z---uř--? C_____ s_ z________ C-c-t- s- z-k-u-i-? ------------------- Chcete si zakouřit? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? C-c--e-s- za------? C_____ s_ z________ C-c-t- s- z-t-n-i-? ------------------- Chcete si zatančit? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? C-c-te se-p-oj--? C_____ s_ p______ C-c-t- s- p-o-í-? ----------------- Chcete se projít? 0
Es vēlos smēķēt. Ch-ěl-- ch-----byc- -i z-kou--t. C____ / c_____ b___ s_ z________ C-t-l / c-t-l- b-c- s- z-k-u-i-. -------------------------------- Chtěl / chtěla bych si zakouřit. 0
Vai tu vēlies cigareti? C-c-š ci---etu? C____ c________ C-c-š c-g-r-t-? --------------- Chceš cigaretu? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Ch-e-p--p---t. C___ p________ C-c- p-i-á-i-. -------------- Chce připálit. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Rá- / -áda----- se--ě-e-o-------/--a-i-a. R__ / r___ b___ s_ n_____ n____ / n______ R-d / r-d- b-c- s- n-č-h- n-p-l / n-p-l-. ----------------------------------------- Rád / ráda bych se něčeho napil / napila. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Ně----ych --ěd--/--n--la. N___ b___ s____ / s______ N-c- b-c- s-ě-l / s-ě-l-. ------------------------- Něco bych snědl / snědla. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. C-těl---c-tě-a-b-ch--- t----- o---č-n---. C____ / c_____ b___ s_ t_____ o__________ C-t-l / c-t-l- b-c- s- t-o-h- o-p-č-n-u-. ----------------------------------------- Chtěl / chtěla bych si trochu odpočinout. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Rád-/--áda----h-s- Vá---a ně-o zep----/ --p--l-. R__ / r___ b___ s_ V__ n_ n___ z_____ / z_______ R-d / r-d- b-c- s- V-s n- n-c- z-p-a- / z-p-a-a- ------------------------------------------------ Rád / ráda bych se Vás na něco zeptal / zeptala. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. C-t---/-ch---a ------á--- ně--------s--. C____ / c_____ b___ V__ o n___ p________ C-t-l / c-t-l- b-c- V-s o n-c- p-p-o-i-. ---------------------------------------- Chtěl / chtěla bych Vás o něco poprosit. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. Rá- - rá-- b-c- --- n---m--------/ -o-v--a. R__ / r___ b___ V__ n____ p_____ / p_______ R-d / r-d- b-c- V-s n-k-m p-z-a- / p-z-a-a- ------------------------------------------- Rád / ráda bych Vás někam pozval / pozvala. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Co-si-p---ete--pr-s--? C_ s_ p_______ p______ C- s- p-e-e-e- p-o-í-? ---------------------- Co si přejete, prosím? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Pře-e----i ká-u? P______ s_ k____ P-e-e-e s- k-v-? ---------------- Přejete si kávu? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Nebo-b-ste r-d------tě--- chtěl--ča-? N___ b____ r_____ c____ / c_____ č___ N-b- b-s-e r-d-j- c-t-l / c-t-l- č-j- ------------------------------------- Nebo byste raději chtěl / chtěla čaj? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Chc--e-jet -omů. C_____ j__ d____ C-c-m- j-t d-m-. ---------------- Chceme jet domů. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Ch---- z--ola- ----? C_____ z______ t____ C-c-t- z-v-l-t t-x-? -------------------- Chcete zavolat taxi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Ch-ě-í--el--o--va-. C_____ t___________ C-t-j- t-l-f-n-v-t- ------------------- Chtějí telefonovat. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + čehu (1-100) MP3 čehu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.