Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   fa ‫چیزی خواستن‬

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

‫70 [هفتاد]‬

‫70 [haftaad]‬‬‬

‫چیزی خواستن‬

‫chizi khaastan‬‬‬

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu persiešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? ‫می‌خوا--د-سیگا- -کش--؟‬ ‫________ س____ ب______ ‫-ی-خ-ا-ی- س-گ-ر ب-ش-د-‬ ------------------------ ‫می‌خواهید سیگار بکشید؟‬ 0
‫----ha-i--si-a-r----es-id-‬-‬ ‫_________ s_____ b___________ ‫-i-k-a-i- s-g-a- b-k-s-i-?-‬- ------------------------------ ‫mi-khahid sigaar bekeshid?‬‬‬
Vai Jūs vēlaties dejot? ‫--‌-و---- -ر--ید-‬ ‫________ ب_______ ‫-ی-خ-ا-ی- ب-ق-ی-؟- ------------------- ‫می‌خواهید برقصید؟‬ 0
‫mi----h-d-b--agh---?-‬‬ ‫_________ b____________ ‫-i-k-a-i- b-r-g-s-d-‬-‬ ------------------------ ‫mi-khahid beraghsid?‬‬‬
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? ‫-م--خوا-ید ---د---و- -نی-؟‬ ‫ م_______ پ____ ر__ ک_____ ‫ م-‌-و-ه-د پ-ا-ه ر-ی ک-ی-؟- ---------------------------- ‫ می‌خواهید پیاده روی کنید؟‬ 0
‫--i-k-ahi- --y-a-e- --o-- ko---?-‬‬ ‫ m________ p_______ r____ k________ ‫ m---h-h-d p-y-a-e- r-o-e k-n-d-‬-‬ ------------------------------------ ‫ mi-khahid piyaadeh rooye konid?‬‬‬
Es vēlos smēķēt. ‫م--------هم-س---ر --ش-.‬ ‫__ م______ س____ ب_____ ‫-ن م-‌-و-ه- س-گ-ر ب-ش-.- ------------------------- ‫من می‌خواهم سیگار بکشم.‬ 0
‫--n--i--haaha- si-aar-beko--a-.-‬‬ ‫___ m_________ s_____ b___________ ‫-a- m---h-a-a- s-g-a- b-k-s-a-.-‬- ----------------------------------- ‫man mi-khaaham sigaar bekosham.‬‬‬
Vai tu vēlies cigareti? ‫یک-ن- -ی--ر -ی‌خ---ی-‬ ‫__ ن_ س____ م________ ‫-ک ن- س-گ-ر م-‌-و-ه-؟- ----------------------- ‫یک نخ سیگار می‌خواهی؟‬ 0
‫ye--nak--s--a-r -i--h-ah-?-‬‬ ‫___ n___ s_____ m____________ ‫-e- n-k- s-g-a- m---h-a-i-‬-‬ ------------------------------ ‫yek nakh sigaar mi-khaahi?‬‬‬
Viņš vēlas piesmēķēt. ‫او---- --ن-ک)-م---و-هد.‬ ‫__ آ__ (_____ م________ ‫-و آ-ش (-ن-ک- م-‌-و-ه-.- ------------------------- ‫او آتش (فندک) می‌خواهد.‬ 0
‫-- a-ta-h----n---- ---k-a--ad.--‬ ‫__ a_____ (_______ m_____________ ‫-o a-t-s- (-a-d-k- m---h-a-a-.-‬- ---------------------------------- ‫oo aatash (fandak) mi-khaahad.‬‬‬
Es vēlos kaut ko iedzert. ‫-ن -ی‌-و-هم-چ--ی --و-م.‬ ‫__ م______ چ___ ب______ ‫-ن م-‌-و-ه- چ-ز- ب-و-م-‬ ------------------------- ‫من می‌خواهم چیزی بنوشم.‬ 0
‫m---m----a-h-m--hi-i---n--sh--.‬-‬ ‫___ m_________ c____ b____________ ‫-a- m---h-a-a- c-i-i b-n-o-h-m-‬-‬ ----------------------------------- ‫man mi-khaaham chizi benoosham.‬‬‬
Es vēlos kaut ko ēst. ‫-ن می-خوا---چ-زی-بخ-ر--‬ ‫__ م______ چ___ ب______ ‫-ن م-‌-و-ه- چ-ز- ب-و-م-‬ ------------------------- ‫من می‌خواهم چیزی بخورم.‬ 0
‫--n -i--h--h-m c-i------ho-a-.-‬‬ ‫___ m_________ c____ b___________ ‫-a- m---h-a-a- c-i-i b-k-o-a-.-‬- ---------------------------------- ‫man mi-khaaham chizi bokhoram.‬‬‬
Es vēlos nedaudz atpūsties. ‫من-می-خ---م---ی‌ا--ر-حت ک-م.‬ ‫__ م______ ک_________ ک____ ‫-ن م-‌-و-ه- ک-ی-ا-ت-ا-ت ک-م-‬ ------------------------------ ‫من می‌خواهم کمی‌استراحت کنم.‬ 0
‫m-n--i-kha-h-m-k-mi---t-r-ah-t--o--m--‬‬ ‫___ m_________ k______________ k________ ‫-a- m---h-a-a- k-m---s-e-a-h-t k-n-m-‬-‬ ----------------------------------------- ‫man mi-khaaham kami-esteraahat konam.‬‬‬
Es vēlos Jums ko pajautāt. ‫-ن-می‌-واه--ا--شم- ---- -پر--.‬ ‫__ م______ ا_ ش__ چ___ ب______ ‫-ن م-‌-و-ه- ا- ش-ا چ-ز- ب-ر-م-‬ -------------------------------- ‫من می‌خواهم از شما چیزی بپرسم.‬ 0
‫ma- m---ha-ham az shoma- c--zi -eporsa--‬‬‬ ‫___ m_________ a_ s_____ c____ b___________ ‫-a- m---h-a-a- a- s-o-a- c-i-i b-p-r-a-.-‬- -------------------------------------------- ‫man mi-khaaham az shomaa chizi beporsam.‬‬‬
Es vēlos Jums ko lūgt. ‫-ن می‌-واهم ---شم--ت-اضا- --ز- -نم-‬ ‫__ م______ ا_ ش__ ت_____ چ___ ک____ ‫-ن م-‌-و-ه- ا- ش-ا ت-ا-ا- چ-ز- ک-م-‬ ------------------------------------- ‫من می‌خواهم از شما تقاضای چیزی کنم.‬ 0
‫--- m--k-aa-a- a---h-m---t--h-az--y--ch-z- k---m-‬‬‬ ‫___ m_________ a_ s_____ t__________ c____ k________ ‫-a- m---h-a-a- a- s-o-a- t-g-a-z-a-e c-i-i k-n-m-‬-‬ ----------------------------------------------------- ‫man mi-khaaham az shomaa taghaazaaye chizi konam.‬‬‬
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. ‫من-م--خ-ا-م--م- ر- -- -ی-- ---ت---م.‬ ‫__ م______ ش__ ر_ ب_ چ___ د___ ک____ ‫-ن م-‌-و-ه- ش-ا ر- ب- چ-ز- د-و- ک-م-‬ -------------------------------------- ‫من می‌خواهم شما را به چیزی دعوت کنم.‬ 0
‫----mi--h-ah-m -h-maa -a be-c-i-- --vat -o-am-‬-‬ ‫___ m_________ s_____ r_ b_ c____ d____ k________ ‫-a- m---h-a-a- s-o-a- r- b- c-i-i d-v-t k-n-m-‬-‬ -------------------------------------------------- ‫man mi-khaaham shomaa ra be chizi davat konam.‬‬‬
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? ‫شما چ----‌----ی----ی میل د--ی-)؟‬ ‫___ چ_ م_______ (__ م__ د_______ ‫-م- چ- م-‌-و-ه-د (-ی م-ل د-ر-د-؟- ---------------------------------- ‫شما چی می‌خواهید (چی میل دارید)؟‬ 0
‫sh---- --i--m----a-i----h-i ---l daa---)-‬‬‬ ‫______ c___ m________ (____ m___ d__________ ‫-h-m-a c-i- m---h-h-d (-h-i m-i- d-a-i-)-‬-‬ --------------------------------------------- ‫shomaa chii mi-khahid (chii mail daarid)?‬‬‬
Vai Jūs vēlaties kafiju? ‫ی- -ه-ه-می--واه-د؟‬ ‫__ ق___ م_________ ‫-ک ق-و- م-‌-و-ه-د-‬ -------------------- ‫یک قهوه می‌خواهید؟‬ 0
‫yek-------h----khah-d-‬‬‬ ‫___ g______ m____________ ‫-e- g-a-v-h m---h-h-d-‬-‬ -------------------------- ‫yek ghahveh mi-khahid?‬‬‬
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? ‫-ا ا-نکه ---یحا- یک چای-می--واهید؟‬ ‫__ ا____ ت_____ ی_ چ__ م_________ ‫-ا ا-ن-ه ت-ج-ح-ً ی- چ-ی م-‌-و-ه-د-‬ ------------------------------------ ‫یا اینکه ترجیحاً یک چای می‌خواهید؟‬ 0
‫-a- i--eh ta-jih-- --k---aa-- ---khahid-‬‬‬ ‫___ i____ t______ y__ c_____ m____________ ‫-a- i-k-h t-r-i-a- y-k c-a-y- m---h-h-d-‬-‬ -------------------------------------------- ‫iaa inkeh tarjihaً yek chaaye mi-khahid?‬‬‬
Mēs vēlamies braukt mājās. ‫-ا م-‌خ---ی- با ماشی- به-خ-----رو-م-‬ ‫__ م_______ ب_ م____ ب_ خ___ ب______ ‫-ا م-‌-و-ه-م ب- م-ش-ن ب- خ-ن- ب-و-م-‬ -------------------------------------- ‫ما می‌خواهیم با ماشین به خانه برویم.‬ 0
‫m- -i--haah-- ---m--s-i--be-khaa--- b-r---m.‬-‬ ‫__ m_________ b_ m______ b_ k______ b__________ ‫-a m---h-a-i- b- m-a-h-n b- k-a-n-h b-r-v-m-‬-‬ ------------------------------------------------ ‫ma mi-khaahim ba maashin be khaaneh beravim.‬‬‬
Vai Jūs vēlaties taksometru? ‫ -ما-تا--ی-م-‌--ا-ید؟‬ ‫ ش__ ت____ م_________ ‫ ش-ا ت-ک-ی م-‌-و-ه-د-‬ ----------------------- ‫ شما تاکسی می‌خواهید؟‬ 0
‫-s-omaa-t-a----mi-k-a---?-‬‬ ‫ s_____ t_____ m____________ ‫ s-o-a- t-a-s- m---h-h-d-‬-‬ ----------------------------- ‫ shomaa taaksi mi-khahid?‬‬‬
Viņi vēlas piezvanīt. ‫-نه--م-‌--اه-د---فن-کن---‬ ‫____ م_______ ت___ ک_____ ‫-ن-ا م-‌-و-ه-د ت-ف- ک-ن-.- --------------------------- ‫آنها می‌خواهند تلفن کنند.‬ 0
‫--n-----i-----h------l---- -on-n---‬‬ ‫______ m__________ t______ k_________ ‫-a-h-a m---h-a-a-d t-l-f-n k-n-n-.-‬- -------------------------------------- ‫aanhaa mi-khaahand telefon konand.‬‬‬

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + persiešu (1-100) MP3 persiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.