Guia de conversação

pt Limpeza da casa   »   te ఇంటి పరిశుభ్రత

18 [dezoito]

Limpeza da casa

Limpeza da casa

18 [పద్దెనిమిది]

18 [Paddenimidi]

ఇంటి పరిశుభ్రత

Iṇṭi pariśubhrata

Escolha como deseja ver a tradução:   
Português (PT) Telugu Tocar mais
Hoje é sábado. ఈ--జు---ివా-ము ఈ__ శ____ ఈ-ో-ు శ-ి-ా-మ- -------------- ఈరోజు శనివారము 0
Ī-ōju-śa---āramu Ī____ ś_________ Ī-ō-u ś-n-v-r-m- ---------------- Īrōju śanivāramu
Hoje temos tempo. ఈర-జ- -ా వ----స--- ఉ-ది ఈ__ మా వ__ స__ ఉం_ ఈ-ో-ు మ- వ-్- స-య- ఉ-ద- ----------------------- ఈరోజు మా వద్ద సమయం ఉంది 0
Īrō-- mā-vadda-s-m---ṁ--n-i Ī____ m_ v____ s______ u___ Ī-ō-u m- v-d-a s-m-y-ṁ u-d- --------------------------- Īrōju mā vadda samayaṁ undi
Hoje vamos limpar o apartamento. ఈరోజ- మే-ు--పా--ట------్----శ--్రం -ే-్--న్-ాము ఈ__ మే_ అ___ మెం_ ని శు__ చే_____ ఈ-ో-ు మ-మ- అ-ా-్-్ మ-ం-్ న- శ-భ-ర- చ-స-త-న-న-మ- ----------------------------------------------- ఈరోజు మేము అపార్ట్ మెంట్ ని శుభ్రం చేస్తున్నాము 0
Ī---- m-mu -pārṭ-me-- -i-ś-bh--ṁ -ē-tu-n-mu Ī____ m___ a____ m___ n_ ś______ c_________ Ī-ō-u m-m- a-ā-ṭ m-ṇ- n- ś-b-r-ṁ c-s-u-n-m- ------------------------------------------- Īrōju mēmu apārṭ meṇṭ ni śubhraṁ cēstunnāmu
Eu limpo a casa de banho. న-న--స--ాన-ల-దిని---భ--ం------ు--నాను నే_ స్______ శు__ చే_____ న-న- స-న-న-ల-ద-న- శ-భ-ర- చ-స-త-న-న-న- ------------------------------------- నేను స్నానాలగదిని శుభ్రం చేస్తున్నాను 0
Nēn- sn-n-l---d-n------r-ṁ -ē----nānu N___ s____________ ś______ c_________ N-n- s-ā-ā-a-a-i-i ś-b-r-ṁ c-s-u-n-n- ------------------------------------- Nēnu snānālagadini śubhraṁ cēstunnānu
O meu marido lava o carro. మా---ర--ా-- --ర---ి--డ-గ-తు-్-ా-ు మా శ్___ కా_ ని క______ మ- శ-ర-వ-ర- క-ర- న- క-ు-ు-ు-్-ా-ు --------------------------------- మా శ్రీవారు కార్ ని కడుగుతున్నారు 0
Mā----v-ru-kār -- kaḍu-----n--u M_ ś______ k__ n_ k____________ M- ś-ī-ā-u k-r n- k-ḍ-g-t-n-ā-u ------------------------------- Mā śrīvāru kār ni kaḍugutunnāru
As crianças lavam as bicicletas. ప--్ల-- స-----ళ-- శు-్రపరు-్తు-్---ు పి___ సై____ శు_________ ప-ల-ల-ు స-క-ళ-ళ-ి శ-భ-ర-ర-స-త-న-న-ర- ------------------------------------ పిల్లలు సైకిళ్ళని శుభ్రపరుస్తున్నారు 0
Pi----u-s-ik-ḷ------u---ap--u-t-nn--u P______ s_________ ś_________________ P-l-a-u s-i-i-ḷ-n- ś-b-r-p-r-s-u-n-r- ------------------------------------- Pillalu saikiḷḷani śubhraparustunnāru
A avó rega as flores. బ--్మ / ----మ---/-అమ----- పూల-ొక్-లకి న-ళ్-- ---ు-ో--ి బా__ / నా____ / అ____ పూ______ నీ__ పె___ బ-మ-మ / న-య-మ-మ / అ-్-మ-మ ప-ల-ొ-్-ల-ి న-ళ-ళ- ప-డ-త-ం-ి ------------------------------------------------------ బామ్మ / నాయనమ్మ / అమ్మమ్మ పూలమొక్కలకి నీళ్ళు పెడుతోంది 0
B-m--a- nā-a--m'ma--a-'--m--- --l---k-al-k---ī--u-pe-u----i B______ n__________ a________ p____________ n____ p________ B-m-m-/ n-y-n-m-m-/ a-'-a-'-a p-l-m-k-a-a-i n-ḷ-u p-ḍ-t-n-i ----------------------------------------------------------- Bām'ma/ nāyanam'ma/ am'mam'ma pūlamokkalaki nīḷḷu peḍutōndi
As crianças arrumam o quarto. పి--ల--- -------గద--ి --భ్రం ---్తున్న-రు పి____ పి___ గ__ శు__ చే_____ ప-ల-ల-ు- ప-ల-ల- గ-ి-ి శ-భ-ర- చ-స-త-న-న-ర- ----------------------------------------- పిల్లలు, పిల్లల గదిని శుభ్రం చేస్తున్నారు 0
P---a-u---i----a ga--ni śu-h--- c------ā-u P_______ p______ g_____ ś______ c_________ P-l-a-u- p-l-a-a g-d-n- ś-b-r-ṁ c-s-u-n-r- ------------------------------------------ Pillalu, pillala gadini śubhraṁ cēstunnāru
O meu marido arruma a sua secretária. నా -ర-త ఆ-న -ె-్-్-ని శు-్రపరుచ----టు-్---ు నా భ__ ఆ__ డె__ ని శు__________ న- భ-్- ఆ-న డ-స-క- న- శ-భ-ర-ర-చ-క-ం-ు-్-ా-ు ------------------------------------------- నా భర్త ఆయన డెస్క్ ని శుభ్రపరుచుకుంటున్నారు 0
N-----rta ā---a--esk-n--ś-bh-apa-u-u--ṇ-----ru N_ b_____ ā____ ḍ___ n_ ś_____________________ N- b-a-t- ā-a-a ḍ-s- n- ś-b-r-p-r-c-k-ṇ-u-n-r- ---------------------------------------------- Nā bharta āyana ḍesk ni śubhraparucukuṇṭunnāru
Eu ponho a roupa na máquina de lavar. నే-ు -ా--ం-్ మ-ష-న- ల- -తికే--ట్ట-న---ే-్-ున్---ు నే_ వా__ మె__ లో ఉ__ బ____ వే_____ న-న- వ-ష-ం-్ మ-ష-న- ల- ఉ-ి-ే బ-్-ల-ు వ-స-త-న-న-న- ------------------------------------------------- నేను వాషింగ్ మెషీన్ లో ఉతికే బట్టలను వేస్తున్నాను 0
Nē-u -āṣ--- ---ī--lō-ut-kē--a--al-n- ---tu---nu N___ v_____ m____ l_ u____ b________ v_________ N-n- v-ṣ-ṅ- m-ṣ-n l- u-i-ē b-ṭ-a-a-u v-s-u-n-n- ----------------------------------------------- Nēnu vāṣiṅg meṣīn lō utikē baṭṭalanu vēstunnānu
Eu estendo a roupa. నేన- ఉత-కి- బట--ల-- ఆరవే----న--ాను నే_ ఉ___ బ____ ఆ_______ న-న- ఉ-ి-ి- బ-్-ల-ు ఆ-వ-స-త-న-న-న- ---------------------------------- నేను ఉతికిన బట్టలను ఆరవేస్తున్నాను 0
N--u-ut--ina-b-ṭṭ-lan- ---v-----nā-u N___ u______ b________ ā____________ N-n- u-i-i-a b-ṭ-a-a-u ā-a-ē-t-n-ā-u ------------------------------------ Nēnu utikina baṭṭalanu āravēstunnānu
Eu passo a roupa (a ferro). న--ు-బ--టలన--ఇ----రీ -ేస్తు-్న-ను నే_ బ____ ఇ___ చే_____ న-న- బ-్-ల-ు ఇ-్-్-ీ చ-స-త-న-న-న- --------------------------------- నేను బట్టలను ఇస్త్రీ చేస్తున్నాను 0
N-n- b--ṭ-la-----trī--ēs--n-ānu N___ b________ i____ c_________ N-n- b-ṭ-a-a-u i-t-ī c-s-u-n-n- ------------------------------- Nēnu baṭṭalanu istrī cēstunnānu
As janelas estão sujas. కిట--ీ----ు---ి-- --్న--ి కి___ ము___ ఉ___ క-ట-క-ల- మ-ర-క-గ- ఉ-్-ా-ి ------------------------- కిటికీలు మురికిగా ఉన్నాయి 0
K-ṭikīl- mu-ik-g- unnāyi K_______ m_______ u_____ K-ṭ-k-l- m-r-k-g- u-n-y- ------------------------ Kiṭikīlu murikigā unnāyi
O chão está sujo. న---మురికిగ- -ంది నే_ ము___ ఉం_ న-ల మ-ర-క-గ- ఉ-ద- ----------------- నేల మురికిగా ఉంది 0
N--a--u-i-i---u-di N___ m_______ u___ N-l- m-r-k-g- u-d- ------------------ Nēla murikigā undi
A louça está suja. గ--్-ె-ు -ు--కిగ--ఉ-్నాయి గి___ ము___ ఉ___ గ-న-న-ల- మ-ర-క-గ- ఉ-్-ా-ి ------------------------- గిన్నెలు మురికిగా ఉన్నాయి 0
G---e-u --ri---- u-nāyi G______ m_______ u_____ G-n-e-u m-r-k-g- u-n-y- ----------------------- Ginnelu murikigā unnāyi
Quem é que limpa os vidros? కి-ిక--ను ఎ-రు---భ--- --స్-ా-ు? కి____ ఎ__ శు__ చే____ క-ట-క-ల-ు ఎ-ర- శ-భ-ర- చ-స-త-ర-? ------------------------------- కిటికీలను ఎవరు శుభ్రం చేస్తారు? 0
Kiṭi------ e--r--śub-r-ṁ-cēs-ā-u? K_________ e____ ś______ c_______ K-ṭ-k-l-n- e-a-u ś-b-r-ṁ c-s-ā-u- --------------------------------- Kiṭikīlanu evaru śubhraṁ cēstāru?
Quem é que aspira? వ్-ా-్--మ్-ఎ--- --స్---ు? వ్____ ఎ__ చే____ వ-య-క-య-మ- ఎ-ర- చ-స-త-ర-? ------------------------- వ్యాక్యూమ్ ఎవరు చేస్తారు? 0
V-ā-y-- ----- ---t-r-? V______ e____ c_______ V-ā-y-m e-a-u c-s-ā-u- ---------------------- Vyākyūm evaru cēstāru?
Quem é que lava a louça? గిన-నె-ు ఎవరు-క--గు---ు? గి___ ఎ__ క_____ గ-న-న-ల- ఎ-ర- క-ు-ు-ా-ు- ------------------------ గిన్నెలు ఎవరు కడుగుతారు? 0
Gi--elu-----u kaḍu--t---? G______ e____ k__________ G-n-e-u e-a-u k-ḍ-g-t-r-? ------------------------- Ginnelu evaru kaḍugutāru?

Aprendizagem precoce

As línguas estrangeiras são cada vez mais importantes nos nossos dias. O mesmo se aplica à nossa vida profissional. Por isso, o número de pessoas que aprendem língua estrangeiras tem aumentado. Do mesmo modo, há muitos pais que desejam que os seus filhos aprendam novas línguas. E o melhor é logo nos primeiros anos. No mundo inteiro, já existem várias escolas primárias internacionais. Da mesma forma, os infantários bilingues se têm tornado mais populares. Logo, começar uma aprendizagem precocemente apresenta as suas vantagens. Promove o desenvolvimento do nosso cérebro. No nosso cérebo, as estruturas linguísticas desenvolvem-se até ao 4.º ano da nossa vida. Estas redes neuronais facilitam a aprendizagem. Posteriormente, estas novas estruturas formam-se com mais dificuldade. Os jovens e os adultos aprendem novas línguas com mais dificuldade. É por esta razão que devemos estimular o desenvolvimento precoce do nosso cérebro. Resumindo: quanto mais cedo, melhor. Há, no entanto, pessoas que lançam críticas à aprendizagem precoce. Receiam que o multilinguismo possa ser um fardo para as suas crianças. Além disso, temem que elas não consigam aprender nenhuma língua corretamente. Porém, do ponto de vista científico estas dúvidas não apresentam fundamento. A maioria dos linguistas e dos neurolinguistas mantém-se otimista. As suas investigações nesta área têm apresentado resultados positivos. A começar pelo facto de que as crianças se divertem bastante na aula de língua. E, quando estão a aprender outras línguas, estão a refletir ao mesmo tempo sobre a própria língua. Por este motivo, aprendem a conhecer a sua língua materna através das línguas estrangeiras. E este conhecimento linguístico ser-lhes-á útil na sua vida futura. Provavelmente será até melhor começarmos pela aprendizagem de línguas consideradas mais difíceis. Uma vez que o cérebro das crianças aprende rapidamente e de uma forma intuitiva. Para ele tanto faz se o que está a armazenar é hello, ciao ou néih hóu !