Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   px poder qualquer coisa

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [setenta e três]

poder qualquer coisa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Você já po-e -irig-r? V___ j_ p___ d_______ V-c- j- p-d- d-r-g-r- --------------------- Você já pode dirigir? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? V-cê já p-de -ebe--álco-l? V___ j_ p___ b____ á______ V-c- j- p-d- b-b-r á-c-o-? -------------------------- Você já pode beber álcool? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Voc---- ---e v----r -ozi-----a-------t---o-? V___ j_ p___ v_____ s______ p___ o e________ V-c- j- p-d- v-a-a- s-z-n-o p-r- o e-t-r-o-? -------------------------------------------- Você já pode viajar sozinho para o exterior? 0
drīkstēt po-er p____ p-d-r ----- poder 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? P------ --m-- -q-i? P______ f____ a____ P-d-m-s f-m-r a-u-? ------------------- Podemos fumar aqui? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Pode-s---u----aq-i? P______ f____ a____ P-d---e f-m-r a-u-? ------------------- Pode-se fumar aqui? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? P--e-s--p-g-- co- cartã- de-cr--ito? P______ p____ c__ c_____ d_ c_______ P-d---e p-g-r c-m c-r-ã- d- c-é-i-o- ------------------------------------ Pode-se pagar com cartão de crédito? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? P-------p-gar-com------e? P______ p____ c__ c______ P-d---e p-g-r c-m c-e-u-? ------------------------- Pode-se pagar com cheque? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Só ----o----ag-r----di-h-i-o? S_ s_ p___ p____ e_ d________ S- s- p-d- p-g-r e- d-n-e-r-? ----------------------------- Só se pode pagar em dinheiro? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? P--so telefo-ar? P____ t_________ P-s-o t-l-f-n-r- ---------------- Posso telefonar? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? P--so-faz-- -ma--erg----? P____ f____ u__ p________ P-s-o f-z-r u-a p-r-u-t-? ------------------------- Posso fazer uma pergunta? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Po-so--i----u-a--o---? P____ d____ u__ c_____ P-s-o d-z-r u-a c-i-a- ---------------------- Posso dizer uma coisa? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. E-- n-o-po----o---r n- ----ue. E__ n__ p___ d_____ n_ p______ E-e n-o p-d- d-r-i- n- p-r-u-. ------------------------------ Ele não pode dormir no parque. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. E-- n-o pode --rm-- no --rr-. E__ n__ p___ d_____ n_ c_____ E-e n-o p-d- d-r-i- n- c-r-o- ----------------------------- Ele não pode dormir no carro. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Ele -ão--o-----rm----- es-a---. E__ n__ p___ d_____ n_ e_______ E-e n-o p-d- d-r-i- n- e-t-ç-o- ------------------------------- Ele não pode dormir na estação. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? P-----s--o--s-n---? P__________ s______ P-d-m-s-n-s s-n-a-? ------------------- Podemos-nos sentar? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Pod-mos---- o--a-dáp--? P______ v__ o c________ P-d-m-s v-r o c-r-á-i-? ----------------------- Podemos ver o cardápio? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Po--mo- pa-ar-e- -e--r-d-? P______ p____ e_ s________ P-d-m-s p-g-r e- s-p-r-d-? -------------------------- Podemos pagar em separado? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.