Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   px Perguntas – passado 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [oitenta e seis]

Perguntas – passado 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Q-- gr---ta--oc--u--u? Q__ g______ v___ u____ Q-e g-a-a-a v-c- u-o-? ---------------------- Que gravata você usou? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Qu- -ar-o-você -o---ou? Q__ c____ v___ c_______ Q-e c-r-o v-c- c-m-r-u- ----------------------- Que carro você comprou? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Q-- -or--l --c----s---u? Q__ j_____ v___ a_______ Q-e j-r-a- v-c- a-s-n-u- ------------------------ Que jornal você assinou? 0
Ko Jūs redzējāt? Qu-- v--- v--? Q___ v___ v___ Q-e- v-c- v-u- -------------- Quem você viu? 0
Ko Jūs satikāt? Q-em--o-- e-c-ntrou? Q___ v___ e_________ Q-e- v-c- e-c-n-r-u- -------------------- Quem você encontrou? 0
Ko Jūs atpazināt? Qu-- -o-ê r---n--c-u? Q___ v___ r__________ Q-e- v-c- r-c-n-e-e-? --------------------- Quem você reconheceu? 0
Kad Jūs piecēlāties? Qu--d- v-cê--- -eva--o-? Q_____ v___ s_ l________ Q-a-d- v-c- s- l-v-n-o-? ------------------------ Quando você se levantou? 0
Kad Jūs sākāt? Qu------o-ê -o-eç--? Q_____ v___ c_______ Q-a-d- v-c- c-m-ç-u- -------------------- Quando você começou? 0
Kad Jūs beidzāt? Qu-n-- -o-- -e---n-u? Q_____ v___ t________ Q-a-d- v-c- t-r-i-o-? --------------------- Quando você terminou? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Por-que-- -u--a-or-ou? P__ q__ é q__ a_______ P-r q-e é q-e a-o-d-u- ---------------------- Por que é que acordou? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Por q-e ----e-----or----pr----so-? P__ q__ é q__ s_ t_____ p_________ P-r q-e é q-e s- t-r-o- p-o-e-s-r- ---------------------------------- Por que é que se tornou professor? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Po---------ue pe--- u--t-xi? P__ q__ é q__ p____ u_ t____ P-r q-e é q-e p-g-u u- t-x-? ---------------------------- Por que é que pegou um táxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? D- -n-e v--- v---? D_ o___ v___ v____ D- o-d- v-c- v-i-? ------------------ De onde você veio? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? P-r- --d- --cê-f-i? P___ o___ v___ f___ P-r- o-d- v-c- f-i- ------------------- Para onde você foi? 0
Kur Jūs bijāt? Ond---oc-----e-e? O___ v___ e______ O-d- v-c- e-t-v-? ----------------- Onde você esteve? 0
Kam tu palīdzēji? A --em --c- -j--ou? A q___ v___ a______ A q-e- v-c- a-u-o-? ------------------- A quem você ajudou? 0
Kam tu rakstīji? P--a q-e--vo------r-v-u? P___ q___ v___ e________ P-r- q-e- v-c- e-c-e-e-? ------------------------ Para quem você escreveu? 0
Kam tu atbildēji? Pa-a-q----você re-po----? P___ q___ v___ r_________ P-r- q-e- v-c- r-s-o-d-u- ------------------------- Para quem você respondeu? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (BR) (1-100) MP3 portugāļu (BR) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..