Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   px Limpeza da casa

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [dezoito]

Limpeza da casa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. H----- s-bad-. H___ é s______ H-j- é s-b-d-. -------------- Hoje é sábado. 0
Šodien mums ir laiks. H-je-t-mos-t-mp-. H___ t____ t_____ H-j- t-m-s t-m-o- ----------------- Hoje temos tempo. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. H-j---a-o- lim----a -a-a. H___ v____ l_____ a c____ H-j- v-m-s l-m-a- a c-s-. ------------------------- Hoje vamos limpar a casa. 0
Es uzkopju vannas istabu. E--limpo-o-b---eir-. E_ l____ o b________ E- l-m-o o b-n-e-r-. -------------------- Eu limpo o banheiro. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. O--eu-mar----la-a---c---o. O m__ m_____ l___ o c_____ O m-u m-r-d- l-v- o c-r-o- -------------------------- O meu marido lava o carro. 0
Bērni tīra divriteņus. A- c----ças ---am as--ici-letas. A_ c_______ l____ a_ b__________ A- c-i-n-a- l-v-m a- b-c-c-e-a-. -------------------------------- As crianças lavam as bicicletas. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. A--vó -eg---s fl-r--. A a__ r___ a_ f______ A a-ó r-g- a- f-o-e-. --------------------- A avó rega as flores. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. As cr--n--- --r-m-- o -u-r---das ----nças. A_ c_______ a______ o q_____ d__ c________ A- c-i-n-a- a-r-m-m o q-a-t- d-s c-i-n-a-. ------------------------------------------ As crianças arrumam o quarto das crianças. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. O-me- -a--do a----a --s-- ---ri-ó---. O m__ m_____ a_____ o s__ e__________ O m-u m-r-d- a-r-m- o s-u e-c-i-ó-i-. ------------------------------------- O meu marido arruma o seu escritório. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Eu-po-ho ---o-p- -a-máq--na -e -----. E_ p____ a r____ n_ m______ d_ l_____ E- p-n-o a r-u-a n- m-q-i-a d- l-v-r- ------------------------------------- Eu ponho a roupa na máquina de lavar. 0
Es izkaru veļu. E----tend--a--o-p-. E_ e______ a r_____ E- e-t-n-o a r-u-a- ------------------- Eu estendo a roupa. 0
Es gludinu veļu. Eu p-s-o - -o--a. E_ p____ a r_____ E- p-s-o a r-u-a- ----------------- Eu passo a roupa. 0
Logi ir netīri. A----n--as-es-ã- ----s. A_ j______ e____ s_____ A- j-n-l-s e-t-o s-j-s- ----------------------- As janelas estão sujas. 0
Grīda ir netīra. O c------tá----o. O c___ e___ s____ O c-ã- e-t- s-j-. ----------------- O chão está sujo. 0
Trauki ir netīri. A--o-ç----t- s--a. A l____ e___ s____ A l-u-a e-t- s-j-. ------------------ A louça está suja. 0
Kas nospodrinās logus? Q-e--l-m-a-os---dr-s? Q___ l____ o_ v______ Q-e- l-m-a o- v-d-o-? --------------------- Quem limpa os vidros? 0
Kas izsūks putekļus? Qu-----p-r-? Q___ a______ Q-e- a-p-r-? ------------ Quem aspira? 0
Kas nomazgās traukus? Q--m lava-a--ouç-? Q___ l___ a l_____ Q-e- l-v- a l-u-a- ------------------ Quem lava a louça? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (BR) (1-100) MP3 portugāļu (BR) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!