Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   px Passado 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [oitenta e três]

Passado 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (BR) Spēlēt Vairāk
piezvanīt t--e-o--r t________ t-l-f-n-r --------- telefonar 0
Es runāju pa telefonu. E--tele-one-. E_ t_________ E- t-l-f-n-i- ------------- Eu telefonei. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. E- --t-v- o--emp- t-do telefona-d-. E_ e_____ o t____ t___ t___________ E- e-t-v- o t-m-o t-d- t-l-f-n-n-o- ----------------------------------- Eu estive o tempo todo telefonando. 0
jautāt p---unt-r p________ p-r-u-t-r --------- perguntar 0
Es jautāju. E- per-unt--. E_ p_________ E- p-r-u-t-i- ------------- Eu perguntei. 0
Es vienmēr jautāju. E---emp-e--e---n-ei. E_ s_____ p_________ E- s-m-r- p-r-u-t-i- -------------------- Eu sempre perguntei. 0
stāstīt c--t-r c_____ c-n-a- ------ contar 0
Es stāstīju. E- --nt-i. E_ c______ E- c-n-e-. ---------- Eu contei. 0
Es izstāstīju visu stāstu. E- c-ntei---hi---r-a--oda. E_ c_____ a h_______ t____ E- c-n-e- a h-s-ó-i- t-d-. -------------------------- Eu contei a história toda. 0
mācīties ap-e---r-/ e-t--ar a_______ / e______ a-r-n-e- / e-t-d-r ------------------ aprender / estudar 0
Es mācījos. Eu-a---nd- ---s--de-. E_ a______ / e_______ E- a-r-n-i / e-t-d-i- --------------------- Eu aprendi / estudei. 0
Es mācījos visu vakaru. Eu-est-d-i - no-----oda. E_ e______ a n____ t____ E- e-t-d-i a n-i-e t-d-. ------------------------ Eu estudei a noite toda. 0
strādāt tra-alh-r t________ t-a-a-h-r --------- trabalhar 0
Es strādāju. Eu----ba--e-. E_ t_________ E- t-a-a-h-i- ------------- Eu trabalhei. 0
Es strādāju visu dienu. Eu-t--ba-hei o---a-int---o. E_ t________ o d__ i_______ E- t-a-a-h-i o d-a i-t-i-o- --------------------------- Eu trabalhei o dia inteiro. 0
ēst co-er c____ c-m-r ----- comer 0
Es paēdu. E- ---i. E_ c____ E- c-m-. -------- Eu comi. 0
Es apēdu visu ēdienu. Eu c-mi-a-c--i-a to-a. E_ c___ a c_____ t____ E- c-m- a c-m-d- t-d-. ---------------------- Eu comi a comida toda. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (BR) (1-100) MP3 portugāļu (BR) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.