Ին- նոր --ք--- ---ար-ա-ո-:
Ի__ ն__ մ_____ է հ________
Ի-ձ ն-ր մ-ք-ն- է հ-ր-ա-ո-:
--------------------------
Ինձ նոր մեքենա է հարկավոր: 0 I----no----k---na-e--ar-a--rI___ n__ m_______ e h_______I-d- n-r m-k-y-n- e h-r-a-o-----------------------------Indz nor mek’yena e harkavor
Ի-ձ -րա-----ե-- է---ր-ավ--:
Ի__ ա___ մ_____ է հ________
Ի-ձ ա-ա- մ-ք-ն- է հ-ր-ա-ո-:
---------------------------
Ինձ արագ մեքենա է հարկավոր: 0 I--- a-ag----’---a --har---orI___ a___ m_______ e h_______I-d- a-a- m-k-y-n- e h-r-a-o------------------------------Indz arag mek’yena e harkavor
Ի--------ր--------ե-ա-է-հա---վո-:
Ի__ հ_________ մ_____ է հ________
Ի-ձ հ-ր-ա-ա-ե- մ-ք-ն- է հ-ր-ա-ո-:
---------------------------------
Ինձ հարմարավետ մեքենա է հարկավոր: 0 In-- -arma-a--t --k--ena-- ----a--rI___ h_________ m_______ e h_______I-d- h-r-a-a-e- m-k-y-n- e h-r-a-o------------------------------------Indz harmaravet mek’yena e harkavor
Վե---ւ--մ----ր -ի- ----րում:
Վ______ մ_ ծ__ կ__ է ա______
Վ-ր-ո-մ մ- ծ-ր կ-ն է ա-ր-ւ-:
----------------------------
Վերևում մի ծեր կին է ապրում: 0 V-r-vu- ---t-e--k-- - a---mV______ m_ t___ k__ e a____V-r-v-m m- t-e- k-n e a-r-m---------------------------Verevum mi tser kin e aprum
Վ-----մ-մի գ-- կի--------ւ-:
Վ______ մ_ գ__ կ__ է ա______
Վ-ր-ո-մ մ- գ-ր կ-ն է ա-ր-ւ-:
----------------------------
Վերևում մի գեր կին է ապրում: 0 Vere-um -- g-- ki- e-aprumV______ m_ g__ k__ e a____V-r-v-m m- g-r k-n e a-r-m--------------------------Verevum mi ger kin e aprum
Վե--ու--մի -ե----ք--ս---կ---------ւ-:
Վ______ մ_ հ___________ կ__ է ա______
Վ-ր-ո-մ մ- հ-տ-ք-ք-ա-ե- կ-ն է ա-ր-ւ-:
-------------------------------------
Վերևում մի հետաքրքրասեր կին է ապրում: 0 Ver--u- -i-hetak’-k’---er -i- e a-rumV______ m_ h_____________ k__ e a____V-r-v-m m- h-t-k-r-’-a-e- k-n e a-r-m-------------------------------------Verevum mi hetak’rk’raser kin e aprum
Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā.
Jo nav tādas pašpietiekamas valodas.
Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas.
Bvaloda ir dzīva sistēma.
Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju.
Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu.
Šīs variācijas parādas dažādās formās.
Piemēram, katrai valodai ir vēsture.
Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties.
To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši.
Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti.
Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi.
Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā.
Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas.
Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons.
Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās.
Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu.
Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā.
Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā.
Atšķirība var būt diezgan liela.
Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies.
Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda.
Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas.
Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela.
Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši.
Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma.
Tad runāšana nav nemaz tika viegla!
Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.