Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   ro Adjective 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [şaptezeci şi nouă]

Adjective 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. E- p-r--- r--hie-a---s--ă. E_ p___ o r_____ a________ E- p-r- o r-c-i- a-b-s-r-. -------------------------- Eu port o rochie albastră. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Eu ---t-o ro-----r-ş--. E_ p___ o r_____ r_____ E- p-r- o r-c-i- r-ş-e- ----------------------- Eu port o rochie roşie. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Eu-port o---c-ie -e--e. E_ p___ o r_____ v_____ E- p-r- o r-c-i- v-r-e- ----------------------- Eu port o rochie verde. 0
Es pērku melnu somu. Cu-p-r o---ş-t- --ag--. C_____ o p_____ n______ C-m-ă- o p-ş-t- n-a-r-. ----------------------- Cumpăr o poşetă neagră. 0
Es pērku brūnu somu. C-m-ăr-o--o--tă --ro. C_____ o p_____ m____ C-m-ă- o p-ş-t- m-r-. --------------------- Cumpăr o poşetă maro. 0
Es pērku baltu somu. C----r o poşetă ----. C_____ o p_____ a____ C-m-ă- o p-ş-t- a-b-. --------------------- Cumpăr o poşetă albă. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Îm- t-eb-ie o-maş--ă -ouă. Î__ t______ o m_____ n____ Î-i t-e-u-e o m-ş-n- n-u-. -------------------------- Îmi trebuie o maşină nouă. 0
Man vajag ātru mašīnu. Î-i----bu---o ----nă -a--d-. Î__ t______ o m_____ r______ Î-i t-e-u-e o m-ş-n- r-p-d-. ---------------------------- Îmi trebuie o maşină rapidă. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Îm--tre-u-e-o---şin- confo-ta--lă. Î__ t______ o m_____ c____________ Î-i t-e-u-e o m-ş-n- c-n-o-t-b-l-. ---------------------------------- Îmi trebuie o maşină confortabilă. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Ac--o-s-s-----i---e----eme-e b-trân-. A____ s__ l________ o f_____ b_______ A-o-o s-s l-c-i-ş-e o f-m-i- b-t-â-ă- ------------------------------------- Acolo sus locuieşte o femeie bătrână. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. A-ol- --s locu--şt- o--e---e -rasă. A____ s__ l________ o f_____ g_____ A-o-o s-s l-c-i-ş-e o f-m-i- g-a-ă- ----------------------------------- Acolo sus locuieşte o femeie grasă. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. A-o-o jos l-c-i--t- o fem-ie c-ri---ă. A____ j__ l________ o f_____ c________ A-o-o j-s l-c-i-ş-e o f-m-i- c-r-o-s-. -------------------------------------- Acolo jos locuieşte o femeie curioasă. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. M----------o--ri-a- f-s- p-r---ne dr-----. M________ n_____ a_ f___ p_______ d_______ M-s-f-r-i n-ş-r- a- f-s- p-r-o-n- d-ă-u-e- ------------------------------------------ Musafirii noştri au fost persoane drăguţe. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. M---firi----şt-- -u fos----rso-n--p-lit--oa-e. M________ n_____ a_ f___ p_______ p___________ M-s-f-r-i n-ş-r- a- f-s- p-r-o-n- p-l-t-c-a-e- ---------------------------------------------- Musafirii noştri au fost persoane politicoase. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Mu---ir-i-no--r--a- f--t-p---oan----t--e---t-. M________ n_____ a_ f___ p_______ i___________ M-s-f-r-i n-ş-r- a- f-s- p-r-o-n- i-t-r-s-n-e- ---------------------------------------------- Musafirii noştri au fost persoane interesante. 0
Man ir mīļi bērni. E- -m--op---cu-in-i. E_ a_ c____ c_______ E- a- c-p-i c-m-n-i- -------------------- Eu am copii cuminţi. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Dar v-----i au----ii ob-a-n-ci. D__ v______ a_ c____ o_________ D-r v-c-n-i a- c-p-i o-r-z-i-i- ------------------------------- Dar vecinii au copii obraznici. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Co-i-- d---eav---t-ă--unt -u--n--? C_____ d____________ s___ c_______ C-p-i- d-m-e-v-a-t-ă s-n- c-m-n-i- ---------------------------------- Copiii dumneavoastră sunt cuminţi? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.