Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   eo Adjektivoj 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [sepdek naŭ]

Adjektivoj 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. M--s-rha--s--l--- -o---. M_ s_______ b____ r_____ M- s-r-a-a- b-u-n r-b-n- ------------------------ Mi surhavas bluan robon. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Mi su-hav-s ruĝa- r--on. M_ s_______ r____ r_____ M- s-r-a-a- r-ĝ-n r-b-n- ------------------------ Mi surhavas ruĝan robon. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. M---u-h---- -e-dan -obon. M_ s_______ v_____ r_____ M- s-r-a-a- v-r-a- r-b-n- ------------------------- Mi surhavas verdan robon. 0
Es pērku melnu somu. M---ĉe-a- ----a- -----. M_ a_____ n_____ s_____ M- a-e-a- n-g-a- s-k-n- ----------------------- Mi aĉetas nigran sakon. 0
Es pērku brūnu somu. Mi-aĉ-ta----u-an-s--on. M_ a_____ b_____ s_____ M- a-e-a- b-u-a- s-k-n- ----------------------- Mi aĉetas brunan sakon. 0
Es pērku baltu somu. Mi aĉ-----b-an-an-sak--. M_ a_____ b______ s_____ M- a-e-a- b-a-k-n s-k-n- ------------------------ Mi aĉetas blankan sakon. 0
Man vajag jaunu mašīnu. M- be--na----va- aŭ-on. M_ b______ n____ a_____ M- b-z-n-s n-v-n a-t-n- ----------------------- Mi bezonas novan aŭton. 0
Man vajag ātru mašīnu. M- b-z------a--dan a---n. M_ b______ r______ a_____ M- b-z-n-s r-p-d-n a-t-n- ------------------------- Mi bezonas rapidan aŭton. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Mi--e----- komfort-- --ton. M_ b______ k________ a_____ M- b-z-n-s k-m-o-t-n a-t-n- --------------------------- Mi bezonas komfortan aŭton. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Su-re -oĝ---m-lj-na-vi---o. S____ l____ m______ v______ S-p-e l-ĝ-s m-l-u-a v-r-n-. --------------------------- Supre loĝas maljuna virino. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. S-p----o-as di-a--ir--o. S____ l____ d___ v______ S-p-e l-ĝ-s d-k- v-r-n-. ------------------------ Supre loĝas dika virino. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Ma-supre ---as s---o---- --ri--. M_______ l____ s________ v______ M-l-u-r- l-ĝ-s s-i-o-e-a v-r-n-. -------------------------------- Malsupre loĝas scivolema virino. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. N--j gas--j--st----i-pa-i----omoj. N___ g_____ e____ s________ h_____ N-a- g-s-o- e-t-s s-m-a-i-j h-m-j- ---------------------------------- Niaj gastoj estis simpatiaj homoj. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. N-aj---st---e--is----t--aj homoj. N___ g_____ e____ ĝ_______ h_____ N-a- g-s-o- e-t-s ĝ-n-i-a- h-m-j- --------------------------------- Niaj gastoj estis ĝentilaj homoj. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. N--j---stoj -sti--inte--s-- h--oj. N___ g_____ e____ i________ h_____ N-a- g-s-o- e-t-s i-t-r-s-j h-m-j- ---------------------------------- Niaj gastoj estis interesaj homoj. 0
Man ir mīļi bērni. Mi -a----ami---jn inf--o-n. M_ h____ a_______ i________ M- h-v-s a-i-d-j- i-f-n-j-. --------------------------- Mi havas amindajn infanojn. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. S-d-la---j-a-oj----as-im-e---nen-----i---n-j-. S__ l_ n_______ h____ i_____________ i________ S-d l- n-j-a-o- h-v-s i-p-r-i-e-t-j- i-f-n-j-. ---------------------------------------------- Sed la najbaroj havas impertinentajn infanojn. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Ĉ- v-aj i-fa-oj e-ta--a---laj? Ĉ_ v___ i______ e____ a_______ Ĉ- v-a- i-f-n-j e-t-s a-a-l-j- ------------------------------ Ĉu viaj infanoj estas afablaj? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.