Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   it Aggettivi 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [settantanove]

Aggettivi 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. I-d-s-- un-a-i-o-a---rro. I______ u_ a____ a_______ I-d-s-o u- a-i-o a-z-r-o- ------------------------- Indosso un abito azzurro. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Ind--s- u---bi-- --s-o. I______ u_ a____ r_____ I-d-s-o u- a-i-o r-s-o- ----------------------- Indosso un abito rosso. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. I-dosso-un-a-i-o---rde. I______ u_ a____ v_____ I-d-s-o u- a-i-o v-r-e- ----------------------- Indosso un abito verde. 0
Es pērku melnu somu. C-m--o-u---bors- ----. C_____ u__ b____ n____ C-m-r- u-a b-r-a n-r-. ---------------------- Compro una borsa nera. 0
Es pērku brūnu somu. C--p-o---------a-m-r-o-e. C_____ u__ b____ m_______ C-m-r- u-a b-r-a m-r-o-e- ------------------------- Compro una borsa marrone. 0
Es pērku baltu somu. Co-p-- --a---r-a -i--c-. C_____ u__ b____ b______ C-m-r- u-a b-r-a b-a-c-. ------------------------ Compro una borsa bianca. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Ho--i---n- -- un--m-----na-n-ova. H_ b______ d_ u__ m_______ n_____ H- b-s-g-o d- u-a m-c-h-n- n-o-a- --------------------------------- Ho bisogno di una macchina nuova. 0
Man vajag ātru mašīnu. H- -isogn- -- ----------na--eloce. H_ b______ d_ u__ m_______ v______ H- b-s-g-o d- u-a m-c-h-n- v-l-c-. ---------------------------------- Ho bisogno di una macchina veloce. 0
Man vajag ērtu mašīnu. H- --s-g-- ----n- m--ch-n--c--o--. H_ b______ d_ u__ m_______ c______ H- b-s-g-o d- u-a m-c-h-n- c-m-d-. ---------------------------------- Ho bisogno di una macchina comoda. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. La--ù -bita -n- donna-a-z---a. L____ a____ u__ d____ a_______ L-s-ù a-i-a u-a d-n-a a-z-a-a- ------------------------------ Lassù abita una donna anziana. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. L-s---abita -n- -o--a g-a-sa. L____ a____ u__ d____ g______ L-s-ù a-i-a u-a d-n-a g-a-s-. ----------------------------- Lassù abita una donna grassa. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. La--iù-a-it- --a -on-a-c--io-a. L_____ a____ u__ d____ c_______ L-g-i- a-i-a u-a d-n-a c-r-o-a- ------------------------------- Laggiù abita una donna curiosa. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. I---st-i-os--ti---an---a--n-. I n_____ o_____ e____ c______ I n-s-r- o-p-t- e-a-o c-r-n-. ----------------------------- I nostri ospiti erano carini. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. I n-s--- --p------ano-gen----. I n_____ o_____ e____ g_______ I n-s-r- o-p-t- e-a-o g-n-i-i- ------------------------------ I nostri ospiti erano gentili. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. I--o---i--sp-t---ra----n---e------. I n_____ o_____ e____ i____________ I n-s-r- o-p-t- e-a-o i-t-r-s-a-t-. ----------------------------------- I nostri ospiti erano interessanti. 0
Man ir mīļi bērni. Ho -----ari ----ini. H_ d__ c___ b_______ H- d-i c-r- b-m-i-i- -------------------- Ho dei cari bambini. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. M- i --c-ni h--n----i bam--ni-imp---in--t-. M_ i v_____ h____ d__ b______ i____________ M- i v-c-n- h-n-o d-i b-m-i-i i-p-r-i-e-t-. ------------------------------------------- Ma i vicini hanno dei bambini impertinenti. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Sono -uo-i-i-S--- b-mb-n-? S___ b____ i S___ b_______ S-n- b-o-i i S-o- b-m-i-i- -------------------------- Sono buoni i Suoi bambini? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.