Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   af Byvoeglike naamwoorde 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [nege en sewentig]

Byvoeglike naamwoorde 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Ek-d-a--- --ou -ok. E_ d__ ’_ b___ r___ E- d-a ’- b-o- r-k- ------------------- Ek dra ’n blou rok. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. E---r- ’- -o-- r--. E_ d__ ’_ r___ r___ E- d-a ’- r-o- r-k- ------------------- Ek dra ’n rooi rok. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Ek dra -n-gr--n-r-k. E_ d__ ’_ g____ r___ E- d-a ’- g-o-n r-k- -------------------- Ek dra ’n groen rok. 0
Es pērku melnu somu. Ek--o-- ---swa-- sa-. E_ k___ ’_ s____ s___ E- k-o- ’- s-a-t s-k- --------------------- Ek koop ’n swart sak. 0
Es pērku brūnu somu. E- k--p-’n -ru-n-s--. E_ k___ ’_ b____ s___ E- k-o- ’- b-u-n s-k- --------------------- Ek koop ’n bruin sak. 0
Es pērku baltu somu. Ek ko--------- sak. E_ k___ ’_ w__ s___ E- k-o- ’- w-t s-k- ------------------- Ek koop ’n wit sak. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Ek he---n-nuwe-m-tor -----. E_ h__ ’_ n___ m____ n_____ E- h-t ’- n-w- m-t-r n-d-g- --------------------------- Ek het ’n nuwe motor nodig. 0
Man vajag ātru mašīnu. E--h-- ’n--i-n------to- ---i-. E_ h__ ’_ v______ m____ n_____ E- h-t ’- v-n-i-e m-t-r n-d-g- ------------------------------ Ek het ’n vinnige motor nodig. 0
Man vajag ērtu mašīnu. E---et--n g-r------e m---r-no---. E_ h__ ’_ g_________ m____ n_____ E- h-t ’- g-r-e-l-k- m-t-r n-d-g- --------------------------------- Ek het ’n gerieflike motor nodig. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Daar bo -o----n ou--r-u. D___ b_ w___ ’_ o_ v____ D-a- b- w-o- ’- o- v-o-. ------------------------ Daar bo woon ’n ou vrou. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. D--r--- wo---’n -ik / vet-----. D___ b_ w___ ’_ d__ / v__ v____ D-a- b- w-o- ’- d-k / v-t v-o-. ------------------------------- Daar bo woon ’n dik / vet vrou. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. D--- o--e- -oon--- n----ie-ig- v-ou. D___ o____ w___ ’_ n__________ v____ D-a- o-d-r w-o- ’- n-u-k-e-i-e v-o-. ------------------------------------ Daar onder woon ’n nuuskierige vrou. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. O-s ---t--was ga-e --n-e. O__ g____ w__ g___ m_____ O-s g-s-e w-s g-w- m-n-e- ------------------------- Ons gaste was gawe mense. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. O-- g--te--a- hof---e --b-le--de-mense. O__ g____ w__ h______ / b_______ m_____ O-s g-s-e w-s h-f-i-e / b-l-e-d- m-n-e- --------------------------------------- Ons gaste was hoflike / beleefde mense. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. On--gast- wa---nteressa-te --nse. O__ g____ w__ i___________ m_____ O-s g-s-e w-s i-t-r-s-a-t- m-n-e- --------------------------------- Ons gaste was interessante mense. 0
Man ir mīļi bērni. Ek -e- -ie-e---nders. E_ h__ l____ k_______ E- h-t l-e-e k-n-e-s- --------------------- Ek het liewe kinders. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Ma-r--ie--u-e he--st-ute--inde-s. M___ d__ b___ h__ s_____ k_______ M-a- d-e b-r- h-t s-o-t- k-n-e-s- --------------------------------- Maar die bure het stoute kinders. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? I-------d-r--so--? I_ u k______ s____ I- u k-n-e-s s-e-? ------------------ Is u kinders soet? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + afrikāņu (1-100) MP3 afrikāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.