Sarunvārdnīca

lv Virtuvē   »   nn In the kitchen

19 [deviņpadsmit]

Virtuvē

Virtuvē

19 [nitten]

In the kitchen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai tev ir jauna virtuve? H-r du-f--t n--t kj-ken? Har du fått nytt kjøken? H-r d- f-t- n-t- k-ø-e-? ------------------------ Har du fått nytt kjøken? 0
Ko tu šodien vēlies gatavot? K-a --al--u-l-g--i ---? Kva skal du lage i dag? K-a s-a- d- l-g- i d-g- ----------------------- Kva skal du lage i dag? 0
Vai tu gatavo uz elektriskās vai uz gāzes plīts? B-uk---du --e--ri-- k--fyr----------ss-om---? Brukar du elektrisk komfyr, eller gasskomfyr? B-u-a- d- e-e-t-i-k k-m-y-, e-l-r g-s-k-m-y-? --------------------------------------------- Brukar du elektrisk komfyr, eller gasskomfyr? 0
Vai man sagriezt sīpolus? Skal--g --je-- -p- --u--n? Skal eg skjere opp lauken? S-a- e- s-j-r- o-p l-u-e-? -------------------------- Skal eg skjere opp lauken? 0
Vai man nomizot kartupeļus? S--l-e- skre-l- -o-e-e-e? Skal eg skrelle potetene? S-a- e- s-r-l-e p-t-t-n-? ------------------------- Skal eg skrelle potetene? 0
Vai man nomazgāt salātus? Skal -g--aske s-l-t-n? Skal eg vaske salaten? S-a- e- v-s-e s-l-t-n- ---------------------- Skal eg vaske salaten? 0
Kur ir glāzes? K-r--r -lasa? Kor er glasa? K-r e- g-a-a- ------------- Kor er glasa? 0
Kur ir trauki? K-r-e- s--vis--? Kor er serviset? K-r e- s-r-i-e-? ---------------- Kor er serviset? 0
Kur ir galda piederumi? Ko---r-be-ti---t? Kor er bestikket? K-r e- b-s-i-k-t- ----------------- Kor er bestikket? 0
Vai tev ir konservu kārbu attaisāmais? H-- d- --- -ok--p-a-? Har du ein boksopnar? H-r d- e-n b-k-o-n-r- --------------------- Har du ein boksopnar? 0
Vai tev ir pudeļu attaisāmais? Har-d- --- fla--e----r? Har du ein flaskeopnar? H-r d- e-n f-a-k-o-n-r- ----------------------- Har du ein flaskeopnar? 0
Vai tev ir korķu viļķis? Ha- du e-n-ko---tr-kka-? Har du ein korketrekkar? H-r d- e-n k-r-e-r-k-a-? ------------------------ Har du ein korketrekkar? 0
Vai tu vārīsi zupu šajā katlā? Kokar-d---up---i d-nne-----a? Kokar du suppa i denne gryta? K-k-r d- s-p-a i d-n-e g-y-a- ----------------------------- Kokar du suppa i denne gryta? 0
Vai tu cepsi zivi šajā pannā? S----je--d- fi-ken --denn--p--n-? Steikjer du fisken i denne panna? S-e-k-e- d- f-s-e- i d-n-e p-n-a- --------------------------------- Steikjer du fisken i denne panna? 0
Vai tu grillēsi dārzeņus uz šī grilla? Gr--l-- du grø-sak-n---- ---ne-----le-? Grillar du grønsakene på denne grillen? G-i-l-r d- g-ø-s-k-n- p- d-n-e g-i-l-n- --------------------------------------- Grillar du grønsakene på denne grillen? 0
Es klāju galdu. Eg--e-kjer-----e-. Eg dekkjer bordet. E- d-k-j-r b-r-e-. ------------------ Eg dekkjer bordet. 0
Te ir naži, dakšiņas un karotes. H-r -- k-i-ane- g--l-ne-og-s-e-ene. Her er knivane, gaflane og skeiene. H-r e- k-i-a-e- g-f-a-e o- s-e-e-e- ----------------------------------- Her er knivane, gaflane og skeiene. 0
Te ir glāzes, šķīvji un salvetes. H-- e---l---,--aller-ane-og-s---iett-n-. Her er glasa, tallerkane og serviettane. H-r e- g-a-a- t-l-e-k-n- o- s-r-i-t-a-e- ---------------------------------------- Her er glasa, tallerkane og serviettane. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un mācīšanās veidi

Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei ‘learning by doing’ un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!