Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   fr Faire des courses

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [cinquante et un]

Faire des courses

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. J- ve-----le- - l- -ibli-t-è-u-. J_ v___ a____ à l_ b____________ J- v-u- a-l-r à l- b-b-i-t-è-u-. -------------------------------- Je veux aller à la bibliothèque. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. J--veux---l-r à----lib---r-e. J_ v___ a____ à l_ l_________ J- v-u- a-l-r à l- l-b-a-r-e- ----------------------------- Je veux aller à la librairie. 0
Es gribu aiziet uz kiosku. J- v-ux aller ----i-s---. J_ v___ a____ a_ k_______ J- v-u- a-l-r a- k-o-q-e- ------------------------- Je veux aller au kiosque. 0
Es gribu aizņemties grāmatu. J----ux ---run--- -------e. J_ v___ e________ u_ l_____ J- v-u- e-p-u-t-r u- l-v-e- --------------------------- Je veux emprunter un livre. 0
Es gribu nopirkt grāmatu. J-------achet---un---vre. J_ v___ a______ u_ l_____ J- v-u- a-h-t-r u- l-v-e- ------------------------- Je veux acheter un livre. 0
Es gribu nopirkt avīzi. J- --u--ac---er-un j-urn-l. J_ v___ a______ u_ j_______ J- v-u- a-h-t-r u- j-u-n-l- --------------------------- Je veux acheter un journal. 0
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. J--v-ux-----r-- ---bib-i----qu- ---- em-run----un ---r-. J_ v___ a____ à l_ b___________ p___ e________ u_ l_____ J- v-u- a-l-r à l- b-b-i-t-è-u- p-u- e-p-u-t-r u- l-v-e- -------------------------------------------------------- Je veux aller à la bibliothèque pour emprunter un livre. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. J--veux a-l-----la -i-r-i--- -----a------ -n--ivre. J_ v___ a____ à l_ l________ p___ a______ u_ l_____ J- v-u- a-l-r à l- l-b-a-r-e p-u- a-h-t-r u- l-v-e- --------------------------------------------------- Je veux aller à la librairie pour acheter un livre. 0
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. J- v-u- -ller -- ki-s--e-p-ur---h---- -n --urnal. J_ v___ a____ a_ k______ p___ a______ u_ j_______ J- v-u- a-l-r a- k-o-q-e p-u- a-h-t-r u- j-u-n-l- ------------------------------------------------- Je veux aller au kiosque pour acheter un journal. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. Je -e-x--l-e---h-z l’o-t-c--n. J_ v___ a____ c___ l__________ J- v-u- a-l-r c-e- l-o-t-c-e-. ------------------------------ Je veux aller chez l’opticien. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu. J--v--x-a--e- a- --per--rché. J_ v___ a____ a_ s___________ J- v-u- a-l-r a- s-p-r-a-c-é- ----------------------------- Je veux aller au supermarché. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu. Je -e-- --le--c-ez ----oulan-e-. J_ v___ a____ c___ l_ b_________ J- v-u- a-l-r c-e- l- b-u-a-g-r- -------------------------------- Je veux aller chez le boulanger. 0
Es gribu nopirkt brilles. Je-veux ---e-er un- --i-e ---lu-ette-. J_ v___ a______ u__ p____ d_ l________ J- v-u- a-h-t-r u-e p-i-e d- l-n-t-e-. -------------------------------------- Je veux acheter une paire de lunettes. 0
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. J- veu--a-het-r---s --ui---e---es--égume-. J_ v___ a______ d__ f_____ e_ d__ l_______ J- v-u- a-h-t-r d-s f-u-t- e- d-s l-g-m-s- ------------------------------------------ Je veux acheter des fruits et des légumes. 0
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. Je--e-x--c---er ----pe--ts -ai----t--u ----. J_ v___ a______ d__ p_____ p____ e_ d_ p____ J- v-u- a-h-t-r d-s p-t-t- p-i-s e- d- p-i-. -------------------------------------------- Je veux acheter des petits pains et du pain. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. Je----- --l----hez l’--t--ien-p-ur--c---er -ne ---r- de-l-ne-te-. J_ v___ a____ c___ l_________ p___ a______ u__ p____ d_ l________ J- v-u- a-l-r c-e- l-o-t-c-e- p-u- a-h-t-r u-e p-i-e d- l-n-t-e-. ----------------------------------------------------------------- Je veux aller chez l’opticien pour acheter une paire de lunettes. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Je -e-x-a-l-r ---supe-ma-c---po---a-----r -es f--it---- -e------m--. J_ v___ a____ a_ s__________ p___ a______ d__ f_____ e_ d__ l_______ J- v-u- a-l-r a- s-p-r-a-c-é p-u- a-h-t-r d-s f-u-t- e- d-s l-g-m-s- -------------------------------------------------------------------- Je veux aller au supermarché pour acheter des fruits et des légumes. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. Je ve---a--e- ch---le bo-l-------our --h-ter-des petits -a------ -u ----. J_ v___ a____ c___ l_ b________ p___ a______ d__ p_____ p____ e_ d_ p____ J- v-u- a-l-r c-e- l- b-u-a-g-r p-u- a-h-t-r d-s p-t-t- p-i-s e- d- p-i-. ------------------------------------------------------------------------- Je veux aller chez le boulanger pour acheter des petits pains et du pain. 0

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.