Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   fr En taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trente-huit]

En taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ve--llez-m’ap-e-e- un tax-, s-il -o-s pl--t. V_______ m________ u_ t____ s___ v___ p_____ V-u-l-e- m-a-p-l-r u- t-x-, s-i- v-u- p-a-t- -------------------------------------------- Veuillez m’appeler un taxi, s’il vous plaît. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? C-mbie--es---- qu--ça c-û-e--u-qu’à ---gare ? C______ e_____ q__ ç_ c____ j______ l_ g___ ? C-m-i-n e-t-c- q-e ç- c-û-e j-s-u-à l- g-r- ? --------------------------------------------- Combien est-ce que ça coûte jusqu’à la gare ? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? C-mb--n--st--e-q-e----co--e -u--u’-----érop-r- ? C______ e_____ q__ ç_ c____ j______ l_________ ? C-m-i-n e-t-c- q-e ç- c-û-e j-s-u-à l-a-r-p-r- ? ------------------------------------------------ Combien est-ce que ça coûte jusqu’à l’aéroport ? 0
Lūdzu, taisni. T----d-oit--s’i- v-us -l--t. T___ d_____ s___ v___ p_____ T-u- d-o-t- s-i- v-u- p-a-t- ---------------------------- Tout droit, s’il vous plaît. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. A dr--t-,--’----ous plaî-. A d______ s___ v___ p_____ A d-o-t-, s-i- v-u- p-a-t- -------------------------- A droite, s’il vous plaît. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Pre--z la--re----e--------e-a- --i---s-il -ous--laît. P_____ l_ p_______ à g_____ a_ c____ s___ v___ p_____ P-e-e- l- p-e-i-r- à g-u-h- a- c-i-, s-i- v-u- p-a-t- ----------------------------------------------------- Prenez la première à gauche au coin, s’il vous plaît. 0
Es steidzos. J- s--s pre--é. J_ s___ p______ J- s-i- p-e-s-. --------------- Je suis pressé. 0
Man vēl ir laiks. J-ai le -emps. J___ l_ t_____ J-a- l- t-m-s- -------------- J’ai le temps. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Al-e- ---- -----men---s’i--v-u- pl---. A____ p___ l_________ s___ v___ p_____ A-l-z p-u- l-n-e-e-t- s-i- v-u- p-a-t- -------------------------------------- Allez plus lentement, s’il vous plaît. 0
Pieturiet te, lūdzu! Arr--e--vo-- ici, s’-l --us-pla-t. A___________ i___ s___ v___ p_____ A-r-t-z-v-u- i-i- s-i- v-u- p-a-t- ---------------------------------- Arrêtez-vous ici, s’il vous plaît. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! A-t-ndez ---m-m--t- ---l ---- -l---. A_______ u_ m______ s___ v___ p_____ A-t-n-e- u- m-m-n-, s-i- v-u- p-a-t- ------------------------------------ Attendez un moment, s’il vous plaît. 0
Es tūlīt atgriezīšos. J- -e-ie-s tou- d- s-ite. J_ r______ t___ d_ s_____ J- r-v-e-s t-u- d- s-i-e- ------------------------- Je reviens tout de suite. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Do-nez-m-- un-r-çu- s--- vo-s-pl-ît. D_________ u_ r____ s___ v___ p_____ D-n-e---o- u- r-ç-, s-i- v-u- p-a-t- ------------------------------------ Donnez-moi un reçu, s’il vous plaît. 0
Man nav sīknaudas. J--n’-- -as--e-mon-a--. J_ n___ p__ d_ m_______ J- n-a- p-s d- m-n-a-e- ----------------------- Je n’ai pas de monnaie. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. C’est b-n-------- l--m-nna--. C____ b___ g_____ l_ m_______ C-e-t b-n- g-r-e- l- m-n-a-e- ----------------------------- C’est bon, gardez la monnaie. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Co--uis-z-m-- à ---t--adresse. C____________ à c____ a_______ C-n-u-s-z-m-i à c-t-e a-r-s-e- ------------------------------ Conduisez-moi à cette adresse. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! C--duis---m-- --c-t h----. C____________ à c__ h_____ C-n-u-s-z-m-i à c-t h-t-l- -------------------------- Conduisez-moi à cet hôtel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! C--dui----mo- --la-pl--e. C____________ à l_ p_____ C-n-u-s-z-m-i à l- p-a-e- ------------------------- Conduisez-moi à la plage. 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?