Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   fr Conversation 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [vingt]

Conversation 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Me-----vous à vo--e--is- ! M__________ à v____ a___ ! M-t-e---o-s à v-t-e a-s- ! -------------------------- Mettez-vous à votre aise ! 0
Jūtieties kā mājās! Fa-te----m---che- vo-- ! F_____ c____ c___ v___ ! F-i-e- c-m-e c-e- v-u- ! ------------------------ Faites comme chez vous ! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Q-e v-ule-------b-ir- ? Q__ v__________ b____ ? Q-e v-u-e---o-s b-i-e ? ----------------------- Que voulez-vous boire ? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Aim-z-v-------mus-q-- ? A_________ l_ m______ ? A-m-z-v-u- l- m-s-q-e ? ----------------------- Aimez-vous la musique ? 0
Man patīk klasiskā mūzika. J’a-me------siq-- -l--s-qu-. J_____ l_ m______ c_________ J-a-m- l- m-s-q-e c-a-s-q-e- ---------------------------- J’aime la musique classique. 0
Te ir mani kompaktdiski. M----D --n---ci. M__ C_ s___ i___ M-s C- s-n- i-i- ---------------- Mes CD sont ici. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Joue----us--’-n-------ment--e--u--que-? J_________ d___ i_________ d_ m______ ? J-u-z-v-u- d-u- i-s-r-m-n- d- m-s-q-e ? --------------------------------------- Jouez-vous d’un instrument de musique ? 0
Te ir mana ģitāra. Voi-i-m-----tare. V____ m_ g_______ V-i-i m- g-i-a-e- ----------------- Voici ma guitare. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? A-m------- ch-n--r ? A_________ c______ ? A-m-z-v-u- c-a-t-r ? -------------------- Aimez-vous chanter ? 0
Vai Jums ir bērni? Av-z----s-d-----fa-t--? A________ d__ e______ ? A-e---o-s d-s e-f-n-s ? ----------------------- Avez-vous des enfants ? 0
Vai Jums ir suns? A----v-u---- ch-en-? A________ u_ c____ ? A-e---o-s u- c-i-n ? -------------------- Avez-vous un chien ? 0
Vai Jums ir kaķis? Av-z-vo----n ---t-? A________ u_ c___ ? A-e---o-s u- c-a- ? ------------------- Avez-vous un chat ? 0
Te ir manas grāmatas. Vo--i me--li-r-s. V____ m__ l______ V-i-i m-s l-v-e-. ----------------- Voici mes livres. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. En -e m-m--------lis-ce -i-re. E_ c_ m______ j_ l__ c_ l_____ E- c- m-m-n-, j- l-s c- l-v-e- ------------------------------ En ce moment, je lis ce livre. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Q---st--- ----v--s -im-z li-e-? Q________ q__ v___ a____ l___ ? Q-’-s---e q-e v-u- a-m-z l-r- ? ------------------------------- Qu’est-ce que vous aimez lire ? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Aime---o-----l-- -- -on-e---? A_________ a____ a_ c______ ? A-m-z-v-u- a-l-r a- c-n-e-t ? ----------------------------- Aimez-vous aller au concert ? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? A-mez-v-u---l--- -- --é--r- ? A_________ a____ a_ t______ ? A-m-z-v-u- a-l-r a- t-é-t-e ? ----------------------------- Aimez-vous aller au théâtre ? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Ai-----o---all-- - l----ra ? A_________ a____ à l______ ? A-m-z-v-u- a-l-r à l-o-é-a ? ---------------------------- Aimez-vous aller à l’opéra ? 0

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!