Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   fr Passé 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [quatre-vingt-trois]

Passé 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
piezvanīt télé--o-er t_________ t-l-p-o-e- ---------- téléphoner 0
Es runāju pa telefonu. J’a- télé--on-. J___ t_________ J-a- t-l-p-o-é- --------------- J’ai téléphoné. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. J’---t--éph-n- -o-t ----e-p-. J___ t________ t___ l_ t_____ J-a- t-l-p-o-é t-u- l- t-m-s- ----------------------------- J’ai téléphoné tout le temps. 0
jautāt d---nder d_______ d-m-n-e- -------- demander 0
Es jautāju. J-ai -e--n-é. J___ d_______ J-a- d-m-n-é- ------------- J’ai demandé. 0
Es vienmēr jautāju. J--- toujo-r- d-man-é. J___ t_______ d_______ J-a- t-u-o-r- d-m-n-é- ---------------------- J’ai toujours demandé. 0
stāstīt raco--er r_______ r-c-n-e- -------- raconter 0
Es stāstīju. J-a- r-co--é. J___ r_______ J-a- r-c-n-é- ------------- J’ai raconté. 0
Es izstāstīju visu stāstu. J-a- -----t--t--t-----i-t--re. J___ r______ t____ l__________ J-a- r-c-n-é t-u-e l-h-s-o-r-. ------------------------------ J’ai raconté toute l’histoire. 0
mācīties é-udier é______ é-u-i-r ------- étudier 0
Es mācījos. J’---é-u-i-. J___ é______ J-a- é-u-i-. ------------ J’ai étudié. 0
Es mācījos visu vakaru. J’-i-ét---- -o--e--a s--ré-. J___ é_____ t____ l_ s______ J-a- é-u-i- t-u-e l- s-i-é-. ---------------------------- J’ai étudié toute la soirée. 0
strādāt trav-il-er t_________ t-a-a-l-e- ---------- travailler 0
Es strādāju. J’-i--------l-. J___ t_________ J-a- t-a-a-l-é- --------------- J’ai travaillé. 0
Es strādāju visu dienu. J’ai t-av-i-lé to-----a j-ur-ée. J___ t________ t____ l_ j_______ J-a- t-a-a-l-é t-u-e l- j-u-n-e- -------------------------------- J’ai travaillé toute la journée. 0
ēst m-n--r m_____ m-n-e- ------ manger 0
Es paēdu. J’-i -a-gé. J___ m_____ J-a- m-n-é- ----------- J’ai mangé. 0
Es apēdu visu ēdienu. J’ai-man-é -----l- r-p--. J___ m____ t___ l_ r_____ J-a- m-n-é t-u- l- r-p-s- ------------------------- J’ai mangé tout le repas. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + franču (1-100) MP3 franču (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.