Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   fr Subordonnées avec si

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [quatre-vingt-treize]

Subordonnées avec si

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. J--ne-sais -a--s’-- -’a-me. J_ n_ s___ p__ s___ m______ J- n- s-i- p-s s-i- m-a-m-. --------------------------- Je ne sais pas s’il m’aime. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. J--ne -a-s---s s--- va-re--n--. J_ n_ s___ p__ s___ v_ r_______ J- n- s-i- p-s s-i- v- r-v-n-r- ------------------------------- Je ne sais pas s’il va revenir. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Je n- -a---p-s ---- v- m---p--e-. J_ n_ s___ p__ s___ v_ m_________ J- n- s-i- p-s s-i- v- m-a-p-l-r- --------------------------------- Je ne sais pas s’il va m’appeler. 0
Vai viņš mani mīl? E- ---l -’a-m- ? E_ s___ m_____ ? E- s-i- m-a-m- ? ---------------- Et s’il m’aime ? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? E---’il rev---t-? E_ s___ r______ ? E- s-i- r-v-e-t ? ----------------- Et s’il revient ? 0
Vai viņš man piezvanīs? E--s’il -’a--ell--? E_ s___ m________ ? E- s-i- m-a-p-l-e ? ------------------- Et s’il m’appelle ? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? J- m- dem-n---s--l---n-- à -o-. J_ m_ d______ s___ p____ à m___ J- m- d-m-n-e s-i- p-n-e à m-i- ------------------------------- Je me demande s’il pense à moi. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Je me-demand--s-il-en a---e-----e. J_ m_ d______ s___ e_ a u__ a_____ J- m- d-m-n-e s-i- e- a u-e a-t-e- ---------------------------------- Je me demande s’il en a une autre. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? J--me--e-a-d- s’-l-men-. J_ m_ d______ s___ m____ J- m- d-m-n-e s-i- m-n-. ------------------------ Je me demande s’il ment. 0
Vai viņš domā par mani? E- s-il----s- à mo- ? E_ s___ p____ à m__ ? E- s-i- p-n-e à m-i ? --------------------- Et s’il pense à moi ? 0
Vai viņam ir kāda cita? Et-s--- -- a-u-e-a-t-- ? E_ s___ e_ a u__ a____ ? E- s-i- e- a u-e a-t-e ? ------------------------ Et s’il en a une autre ? 0
Vai viņš saka patiesību? E--s--l---t-la -é-it- ? E_ s___ d__ l_ v_____ ? E- s-i- d-t l- v-r-t- ? ----------------------- Et s’il dit la vérité ? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. J--do--- -u’i- m---me-vr-ime-t. J_ d____ q____ m_____ v________ J- d-u-e q-’-l m-a-m- v-a-m-n-. ------------------------------- Je doute qu’il m’aime vraiment. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. J--do-te-q-’i- -’écrive. J_ d____ q____ m________ J- d-u-e q-’-l m-é-r-v-. ------------------------ Je doute qu’il m’écrive. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. J- do-t- --’i---’----s-. J_ d____ q____ m________ J- d-u-e q-’-l m-é-o-s-. ------------------------ Je doute qu’il m’épouse. 0
Vai es viņam patiešām patīku? E- s’-----a-m- ? E_ s___ m_____ ? E- s-i- m-a-m- ? ---------------- Et s’il m’aime ? 0
Vai viņš man rakstīs? E- -’i---’--r---? E_ s___ m______ ? E- s-i- m-é-r-t ? ----------------- Et s’il m’écrit ? 0
Vai viņš mani precēs? E- s’----’-po----? E_ s___ m_______ ? E- s-i- m-é-o-s- ? ------------------ Et s’il m’épouse ? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...