Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   fr A la discothèque

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [quarante-six]

A la discothèque

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? E-t-c----e c--te -l-c-------ibr--? E_____ q__ c____ p____ e__ l____ ? E-t-c- q-e c-t-e p-a-e e-t l-b-e ? ---------------------------------- Est-ce que cette place est libre ? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? P-is--- m’-s--o---à ---é-de ---- ? P______ m________ à c___ d_ v___ ? P-i---e m-a-s-o-r à c-t- d- v-u- ? ---------------------------------- Puis-je m’asseoir à côté de vous ? 0
Labprāt. Je vous-en p-i-. J_ v___ e_ p____ J- v-u- e- p-i-. ---------------- Je vous en prie. 0
Kā Jums patīk mūzika? C-m--nt --o-v------s-la-m-siq-e-? C______ t___________ l_ m______ ? C-m-e-t t-o-v-z-v-u- l- m-s-q-e ? --------------------------------- Comment trouvez-vous la musique ? 0
Nedaudz par skaļu. Un -e- tro- -or--. U_ p__ t___ f_____ U- p-u t-o- f-r-e- ------------------ Un peu trop forte. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Mais l----oupe-j-ue ---- bi--. M___ l_ g_____ j___ t___ b____ M-i- l- g-o-p- j-u- t-è- b-e-. ------------------------------ Mais le groupe joue très bien. 0
Vai Jūs te esat bieži? V-nez--o-- s-u--nt---i ? V_________ s______ i__ ? V-n-z-v-u- s-u-e-t i-i ? ------------------------ Venez-vous souvent ici ? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Non--------la --emi-r- --i-. N___ c____ l_ p_______ f____ N-n- c-e-t l- p-e-i-r- f-i-. ---------------------------- Non, c’est la première fois. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Je n’y --a----nco-- ja-a-- ve-u-. J_ n__ é____ e_____ j_____ v_____ J- n-y é-a-s e-c-r- j-m-i- v-n-e- --------------------------------- Je n’y étais encore jamais venue. 0
Vai Jūs dejojat? V-u-------- -ans-- ? V__________ d_____ ? V-u-e---o-s d-n-e- ? -------------------- Voulez-vous danser ? 0
Varbūt vēlāk. Pl---ta-d, ------t-e. P___ t____ p_________ P-u- t-r-, p-u---t-e- --------------------- Plus tard, peut-être. 0
Es neprotu tik labi dejot. J---e-s--- -as -rè--b-e- ----er. J_ n_ s___ p__ t___ b___ d______ J- n- s-i- p-s t-è- b-e- d-n-e-. -------------------------------- Je ne sais pas très bien danser. 0
Tas ir pavisam vienkārši. C’est-t-è---i----. C____ t___ s______ C-e-t t-è- s-m-l-. ------------------ C’est très simple. 0
Es Jums parādīšu. Je-v--- mo-trera-. J_ v___ m_________ J- v-u- m-n-r-r-i- ------------------ Je vous montrerai. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. No-,---u-ô- u------r- -o--. N___ p_____ u__ a____ f____ N-n- p-u-ô- u-e a-t-e f-i-. --------------------------- Non, plutôt une autre fois. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Est-ce---e --u--at-en--z-q--lqu’-n ? E_____ q__ v___ a_______ q________ ? E-t-c- q-e v-u- a-t-n-e- q-e-q-’-n ? ------------------------------------ Est-ce que vous attendez quelqu’un ? 0
Jā, savu draugu. Oui,-m-n-a--. O___ m__ a___ O-i- m-n a-i- ------------- Oui, mon ami. 0
Tur jau viņš nāk! I- ---iv- j---e----riè-e-nou--! I_ a_____ j____ d_______ n___ ! I- a-r-v- j-s-e d-r-i-r- n-u- ! ------------------------------- Il arrive juste derrière nous ! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + franču (1-100) MP3 franču (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!