Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   fr Les nombres ordinaux

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [soixante et un]

Les nombres ordinaux

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Le pr---e- -o---es--j-nv-e-. L_ p______ m___ e__ j_______ L- p-e-i-r m-i- e-t j-n-i-r- ---------------------------- Le premier mois est janvier. 0
Otrais mēnesis ir februāris. L- -e--i-me-mo-s e-t fé--i--. L_ d_______ m___ e__ f_______ L- d-u-i-m- m-i- e-t f-v-i-r- ----------------------------- Le deuxième mois est février. 0
Trešais mēnesis ir marts. L- trois-è-e -oi---st--ars. L_ t________ m___ e__ m____ L- t-o-s-è-e m-i- e-t m-r-. --------------------------- Le troisième mois est mars. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Le-qu-tr-è-e --is -st a-ri-. L_ q________ m___ e__ a_____ L- q-a-r-è-e m-i- e-t a-r-l- ---------------------------- Le quatrième mois est avril. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Le -in---è-e-moi---st m-i. L_ c________ m___ e__ m___ L- c-n-u-è-e m-i- e-t m-i- -------------------------- Le cinquième mois est mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Le--ixiè---m-i- est ju--. L_ s______ m___ e__ j____ L- s-x-è-e m-i- e-t j-i-. ------------------------- Le sixième mois est juin. 0
Seši mēneši ir pusgads. I--y-a -ix-m-i- d-ns u---d-m---nn--. I_ y a s__ m___ d___ u__ d__________ I- y a s-x m-i- d-n- u-e d-m---n-é-. ------------------------------------ Il y a six mois dans une demi-année. 0
Janvāris, februāris, marts, Ja-----,--évr-er,-m--s, J_______ f_______ m____ J-n-i-r- f-v-i-r- m-r-, ----------------------- Janvier, février, mars, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. avr----m--, j---. a_____ m___ j____ a-r-l- m-i- j-i-. ----------------- avril, mai, juin. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. L--s------e ---s-e-t -u--let. L_ s_______ m___ e__ j_______ L- s-p-i-m- m-i- e-t j-i-l-t- ----------------------------- Le septième mois est juillet. 0
Astotais mēnesis ir augusts. L---uiti--e-m-i--est -o--. L_ h_______ m___ e__ a____ L- h-i-i-m- m-i- e-t a-û-. -------------------------- Le huitième mois est août. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Le ---viè-- ---s --t se--emb--. L_ n_______ m___ e__ s_________ L- n-u-i-m- m-i- e-t s-p-e-b-e- ------------------------------- Le neuvième mois est septembre. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. L- -i---m- -o---e-t-o-tob-e. L_ d______ m___ e__ o_______ L- d-x-è-e m-i- e-t o-t-b-e- ---------------------------- Le dixième mois est octobre. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. L--onz-èm---o-s-e-- n-v----e. L_ o______ m___ e__ n________ L- o-z-è-e m-i- e-t n-v-m-r-. ----------------------------- Le onzième mois est novembre. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. L- -o----me m-is-est---ce-b-e. L_ d_______ m___ e__ d________ L- d-u-i-m- m-i- e-t d-c-m-r-. ------------------------------ Le douzième mois est décembre. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Il-- a---uze--o-s---n- --e année. I_ y a d____ m___ d___ u__ a_____ I- y a d-u-e m-i- d-n- u-e a-n-e- --------------------------------- Il y a douze mois dans une année. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Juil-e----oû-, se----br-, J_______ a____ s_________ J-i-l-t- a-û-, s-p-e-b-e- ------------------------- Juillet, août, septembre, 0
oktobris, novembris un decembris. oc-obr---novemb---e----ce--r-. o_______ n_______ e_ d________ o-t-b-e- n-v-m-r- e- d-c-m-r-. ------------------------------ octobre, novembre et décembre. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…