Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   fr Questions – Passé 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [quatre-vingt-six]

Questions – Passé 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Q----e -ra---- a--tu-por-é-? Q_____ c______ a____ p____ ? Q-e-l- c-a-a-e a---u p-r-é ? ---------------------------- Quelle cravate as-tu porté ? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Qu-ll- voi-ure-a--tu--------? Q_____ v______ a____ a_____ ? Q-e-l- v-i-u-e a---u a-h-t- ? ----------------------------- Quelle voiture as-tu acheté ? 0
Kādu avīzi tu abonēji? À-que-----r-a- -’----u ab--né ? À q___ j______ t______ a_____ ? À q-e- j-u-n-l t-e---u a-o-n- ? ------------------------------- À quel journal t’es-tu abonné ? 0
Ko Jūs redzējāt? Q-i a-e---ous----? Q__ a________ v_ ? Q-i a-e---o-s v- ? ------------------ Qui avez-vous vu ? 0
Ko Jūs satikāt? Qui-a-e---ous --n---tr--? Q__ a________ r________ ? Q-i a-e---o-s r-n-o-t-é ? ------------------------- Qui avez-vous rencontré ? 0
Ko Jūs atpazināt? Qu--a----v-u- -----n- ? Q__ a________ r______ ? Q-i a-e---o-s r-c-n-u ? ----------------------- Qui avez-vous reconnu ? 0
Kad Jūs piecēlāties? Qu--- --us---es-vo-s----- ? Q____ v___ ê________ l___ ? Q-a-d v-u- ê-e---o-s l-v- ? --------------------------- Quand vous êtes-vous levé ? 0
Kad Jūs sākāt? Qu--d av-----u---om--n-é-? Q____ a________ c_______ ? Q-a-d a-e---o-s c-m-e-c- ? -------------------------- Quand avez-vous commencé ? 0
Kad Jūs beidzāt? Qua-d-a-ez-v--- ----t- ? Q____ a________ a_____ ? Q-a-d a-e---o-s a-r-t- ? ------------------------ Quand avez-vous arrêté ? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Po-r-uoi --u---t-s-v-us--év-i--é-? P_______ v___ ê________ r_______ ? P-u-q-o- v-u- ê-e---o-s r-v-i-l- ? ---------------------------------- Pourquoi vous êtes-vous réveillé ? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Pourqu-- ê--s-vo-s---ve----ns-itute-r-? P_______ ê________ d_____ i__________ ? P-u-q-o- ê-e---o-s d-v-n- i-s-i-u-e-r ? --------------------------------------- Pourquoi êtes-vous devenu instituteur ? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Pour---i av---v-----r----n--ax- ? P_______ a________ p___ u_ t___ ? P-u-q-o- a-e---o-s p-i- u- t-x- ? --------------------------------- Pourquoi avez-vous pris un taxi ? 0
No kurienes jūs atnācāt? D’où--te---ou---e-- ? D___ ê___ v___ v___ ? D-o- ê-e- v-u- v-n- ? --------------------- D’où êtes vous venu ? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? O--ê-e--vou--al---? O_ ê________ a___ ? O- ê-e---o-s a-l- ? ------------------- Où êtes-vous allé ? 0
Kur Jūs bijāt? Où a-e---o-s é-- ? O_ a________ é__ ? O- a-e---o-s é-é ? ------------------ Où avez-vous été ? 0
Kam tu palīdzēji? Qu- a--tu-aidé ? Q__ a____ a___ ? Q-i a---u a-d- ? ---------------- Qui as-tu aidé ? 0
Kam tu rakstīji? À q-------- éc--t-? À q__ a____ é____ ? À q-i a---u é-r-t ? ------------------- À qui as-tu écrit ? 0
Kam tu atbildēji? À---- as-t--rép---u ? À q__ a____ r______ ? À q-i a---u r-p-n-u ? --------------------- À qui as-tu répondu ? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + franču (1-100) MP3 franču (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..