Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   fr Conjonctions 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [quatre-vingt-quinze]

Conjonctions 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? D--ui- qu-nd ne tr---ille---e-l----us ? Depuis quand ne travaille-t-elle plus ? D-p-i- q-a-d n- t-a-a-l-e-t-e-l- p-u- ? --------------------------------------- Depuis quand ne travaille-t-elle plus ? 0
Kopš ir precējusies? Dep-is son -ari-g--? Depuis son mariage ? D-p-i- s-n m-r-a-e ? -------------------- Depuis son mariage ? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. O--,-e------ -ra-a-lle---u--d-p-i- q--el-- ------ma-i--. Oui, elle ne travaille plus depuis qu’elle s’est mariée. O-i- e-l- n- t-a-a-l-e p-u- d-p-i- q-’-l-e s-e-t m-r-é-. -------------------------------------------------------- Oui, elle ne travaille plus depuis qu’elle s’est mariée. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. De---- --’el-- -------ari-e,--l-e n- tr-v-ille ---s. Depuis qu’elle s’est mariée, elle ne travaille plus. D-p-i- q-’-l-e s-e-t m-r-é-, e-l- n- t-a-a-l-e p-u-. ---------------------------------------------------- Depuis qu’elle s’est mariée, elle ne travaille plus. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. D-p--s qu-----se co-nai-se-t, ----s--t heu--u-. Depuis qu’ils se connaissent, ils sont heureux. D-p-i- q-’-l- s- c-n-a-s-e-t- i-s s-n- h-u-e-x- ----------------------------------------------- Depuis qu’ils se connaissent, ils sont heureux. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Dep--s--u’-l- ont d-s -nf---s, ils so-te-t ra-----t. Depuis qu’ils ont des enfants, ils sortent rarement. D-p-i- q-’-l- o-t d-s e-f-n-s- i-s s-r-e-t r-r-m-n-. ---------------------------------------------------- Depuis qu’ils ont des enfants, ils sortent rarement. 0
Kad viņa runā pa telefonu? Qua-d ----p-one----l-e ? Quand téléphone-t-elle ? Q-a-d t-l-p-o-e-t-e-l- ? ------------------------ Quand téléphone-t-elle ? 0
Brauciena laikā? P-n-a-t--- -rajet-? Pendant le trajet ? P-n-a-t l- t-a-e- ? ------------------- Pendant le trajet ? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Ou-, en -on--i--n-. Oui, en conduisant. O-i- e- c-n-u-s-n-. ------------------- Oui, en conduisant. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. E-l- té--p-o-- e- ----uis---. Elle téléphone en conduisant. E-l- t-l-p-o-e e- c-n-u-s-n-. ----------------------------- Elle téléphone en conduisant. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. E-le-re-a-d---- -é--v-si-n e--repa-san-. Elle regarde la télévision en repassant. E-l- r-g-r-e l- t-l-v-s-o- e- r-p-s-a-t- ---------------------------------------- Elle regarde la télévision en repassant. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. E--- ----te d- l- mu---ue en fai-ant--es-----ir-. Elle écoute de la musique en faisant ses devoirs. E-l- é-o-t- d- l- m-s-q-e e- f-i-a-t s-s d-v-i-s- ------------------------------------------------- Elle écoute de la musique en faisant ses devoirs. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. J--ne -o-s-r-e----rsque ---n-a---a- de -u------. Je ne vois rien lorsque je n’ai pas de lunettes. J- n- v-i- r-e- l-r-q-e j- n-a- p-s d- l-n-t-e-. ------------------------------------------------ Je ne vois rien lorsque je n’ai pas de lunettes. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. J- n--compren-s r-en-qu-nd l- ------- -st-t-o- f-r--. Je ne comprends rien quand la musique est trop forte. J- n- c-m-r-n-s r-e- q-a-d l- m-s-q-e e-t t-o- f-r-e- ----------------------------------------------------- Je ne comprends rien quand la musique est trop forte. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. J- n--se---ri-n-l-r---e -’ai----rhu--. Je ne sens rien lorsque j’ai un rhume. J- n- s-n- r-e- l-r-q-e j-a- u- r-u-e- -------------------------------------- Je ne sens rien lorsque j’ai un rhume. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. N--s--r-nd--n---n t-x---------e--. Nous prendrons un taxi s’il pleut. N-u- p-e-d-o-s u- t-x- s-i- p-e-t- ---------------------------------- Nous prendrons un taxi s’il pleut. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. No-s--er--------o-r -u ----e ----o-s--agno-s-à l- -ot-r--. Nous ferons le tour du monde si nous gagnons à la loterie. N-u- f-r-n- l- t-u- d- m-n-e s- n-u- g-g-o-s à l- l-t-r-e- ---------------------------------------------------------- Nous ferons le tour du monde si nous gagnons à la loterie. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. N-u- com-e-cerons -e rep-s s--l -’arr--e -as--i-nt--. Nous commencerons le repas s’il n’arrive pas bientôt. N-u- c-m-e-c-r-n- l- r-p-s s-i- n-a-r-v- p-s b-e-t-t- ----------------------------------------------------- Nous commencerons le repas s’il n’arrive pas bientôt. 0

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!