Sarunvārdnīca

lv Izteikt vēlēšanos / vajadzību   »   hr Sređivanje potrepština

51 [piecdesmit viens]

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

Izteikt vēlēšanos / vajadzību

51 [pedeset i jedan]

Sređivanje potrepština

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Es gribu aiziet uz bibliotēku. Ho-u-u-k--i-nic-. H___ u k_________ H-ć- u k-j-ž-i-u- ----------------- Hoću u knjižnicu. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu. Ho-u u---j--a--. H___ u k________ H-ć- u k-j-ž-r-. ---------------- Hoću u knjižaru. 0
Es gribu aiziet uz kiosku. H----d--k--s--. H___ d_ k______ H-ć- d- k-o-k-. --------------- Hoću do kioska. 0
Es gribu aizņemties grāmatu. H--- posu--ti-----gu. H___ p_______ k______ H-ć- p-s-d-t- k-j-g-. --------------------- Hoću posuditi knjigu. 0
Es gribu nopirkt grāmatu. Ho-----piti k----u. H___ k_____ k______ H-ć- k-p-t- k-j-g-. ------------------- Hoću kupiti knjigu. 0
Es gribu nopirkt avīzi. Ho-u-ku--ti --v-n-. H___ k_____ n______ H-ć- k-p-t- n-v-n-. ------------------- Hoću kupiti novine. 0
Es gribu aiziet uz bibliotēku, lai paņemtu grāmatu. H--u-u knj-žn-cu da--o-u-im---j--u. H___ u k________ d_ p______ k______ H-ć- u k-j-ž-i-u d- p-s-d-m k-j-g-. ----------------------------------- Hoću u knjižnicu da posudim knjigu. 0
Es gribu aiziet uz grāmatnīcu, lai nopirktu grāmatu. Ho-u---knji--ru d--ku-im -nji--. H___ u k_______ d_ k____ k______ H-ć- u k-j-ž-r- d- k-p-m k-j-g-. -------------------------------- Hoću u knjižaru da kupim knjigu. 0
Es gribu aiziet uz kiosku, lai nopirktu avīzi. Hoć- i-i-d----o-ka-da k--im ---ine. H___ i__ d_ k_____ d_ k____ n______ H-ć- i-i d- k-o-k- d- k-p-m n-v-n-. ----------------------------------- Hoću ići do kioska da kupim novine. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu. H--- ko- --tičara. H___ k__ o________ H-ć- k-d o-t-č-r-. ------------------ Hoću kod optičara. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu. Hoć--u-s-----ar-et. H___ u s___________ H-ć- u s-p-r-a-k-t- ------------------- Hoću u supermarket. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu. H-ć--ko---e----. H___ k__ p______ H-ć- k-d p-k-r-. ---------------- Hoću kod pekara. 0
Es gribu nopirkt brilles. Hoću k--i-- naoč-l-. H___ k_____ n_______ H-ć- k-p-t- n-o-a-e- -------------------- Hoću kupiti naočale. 0
Es gribu nopirkt augļus un dārzeņus. Ho---k-p--- --ć--- po--ć-. H___ k_____ v___ i p______ H-ć- k-p-t- v-ć- i p-v-ć-. -------------------------- Hoću kupiti voće i povrće. 0
Es gribu nopirkt maizītes un maizi. H-ć---u-i-i -e-lj- i-k-uh. H___ k_____ ž_____ i k____ H-ć- k-p-t- ž-m-j- i k-u-. -------------------------- Hoću kupiti žemlje i kruh. 0
Es gribu aiziet uz optikas veikalu, lai nopirktu brilles. H--u do-----čar- da-ku--m----č-l-. H___ d_ o_______ d_ k____ n_______ H-ć- d- o-t-č-r- d- k-p-m n-o-a-e- ---------------------------------- Hoću do optičara da kupim naočale. 0
Es gribu aiziet uz lielveikalu, lai nopirktu augļus un dārzeņus. Hoć--do -upe-ma----a d---upim -oć--- ------. H___ d_ s___________ d_ k____ v___ i p______ H-ć- d- s-p-r-a-k-t- d- k-p-m v-ć- i p-v-ć-. -------------------------------------------- Hoću do supermarketa da kupim voće i povrće. 0
Es gribu aiziet uz maiznīcu, lai nopirktu maizītes un maizi. Hoću d--p------d----p-m-ž--l-- ------. H___ d_ p_____ d_ k____ ž_____ i k____ H-ć- d- p-k-r- d- k-p-m ž-m-j- i k-u-. -------------------------------------- Hoću do pekara da kupim žemlje i kruh. 0

Minoritāšu valodas Eiropā

Eiropā runā daudz un dažādās valodās. Lielākā daļa no tām ir indoeiropiešu valodas. Bez lielajām valstu valodām, pastāv arī vairākas mazās valodas. Tās ir minoritāšu valodas. Minoritāšu valodas atšķiras no oficiālajām valodām. Bet tie nav dialekti. Tās arī nav imigrantu valodas. Minoritāšu valodas vienmēr ir etniski orientētas. Tas nozīmē, ka tās ir nelielu etnisku grupu valodas. Gandrīz katrā Eiropas valstī ir minoritāšu valodas. Eiropas Savienībā ir ap 40 šādu valodu. Dažas no valodām izplatītas tikai vienā valstī. Starp tām ir, piemēram, sorbu valoda Vācijā. Savukārt, romu valoda ir izplatīta vairākās Eiropas valstīs. Minoritāšu valodām ir īpašs statuss. Jo tajās runā salīdzinoši neliels cilvēku skaits. Šīs grupas nevar atļauties būvēt sev skolas. Tām ir sarežģīti izdot savu literatūru. Kā rezultātā, vairākām minoritāšu valodām draud izmiršana. Eiropas Savienība vēlas saglabāt minoritāšu valodas. Jo katra valoda ir nozīmīga kultūras identitātes sastāvdaļa. Dažām tautām nav savas valsts un tās pastāv tikai kā minoritāte. Vairākas programmas un projekti paredzēti to valodu sekmēšanai. Un ir cerība, ka izdosies arī saglabāt mazāko etnisko grupu kultūru. Neskatoties uz to, dažas minoritāšu valodas drīz pazudīs. Starp tām ir līvu valoda, kas tiek runāta vienā Latvijas apgabalā. Palikuši tikai 20 cilvēki, kuriem līvu valoda ir dzimtā valoda. Tas padara līvu valodu par vismazāko Eiropas valodu.