Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   pl Liczebniki porządkowe

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sześćdziesiąt jeden]

Liczebniki porządkowe

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Pierw-----i---ąc-t- -t--ze-. P_______ m______ t_ s_______ P-e-w-z- m-e-i-c t- s-y-z-ń- ---------------------------- Pierwszy miesiąc to styczeń. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D-ugi-mie--ą--to-l-t-. D____ m______ t_ l____ D-u-i m-e-i-c t- l-t-. ---------------------- Drugi miesiąc to luty. 0
Trešais mēnesis ir marts. T----- m--sią- t----rz-c. T_____ m______ t_ m______ T-z-c- m-e-i-c t- m-r-e-. ------------------------- Trzeci miesiąc to marzec. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Czw-----------c ---k--ecie-. C______ m______ t_ k________ C-w-r-y m-e-i-c t- k-i-c-e-. ---------------------------- Czwarty miesiąc to kwiecień. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Pi-t--m---i-c -- ma-. P____ m______ t_ m___ P-ą-y m-e-i-c t- m-j- --------------------- Piąty miesiąc to maj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. S--s---m--s-ąc -- -z--w-e-. S_____ m______ t_ c________ S-ó-t- m-e-i-c t- c-e-w-e-. --------------------------- Szósty miesiąc to czerwiec. 0
Seši mēneši ir pusgads. Sz-ś- --es---y -o --- rok-. S____ m_______ t_ p__ r____ S-e-ć m-e-i-c- t- p-ł r-k-. --------------------------- Sześć miesięcy to pół roku. 0
Janvāris, februāris, marts, S-y-ze-, --ty,------c, S_______ l____ m______ S-y-z-ń- l-t-, m-r-e-, ---------------------- Styczeń, luty, marzec, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. kwie--e- -a--- --e--i--. k_______ m__ i c________ k-i-c-e- m-j i c-e-w-e-. ------------------------ kwiecień maj i czerwiec. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. S-ó-my miesi---to --p-e-. S_____ m______ t_ l______ S-ó-m- m-e-i-c t- l-p-e-. ------------------------- Siódmy miesiąc to lipiec. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Ó-m--m-------t- -ier-i-ń. Ó___ m______ t_ s________ Ó-m- m-e-i-c t- s-e-p-e-. ------------------------- Ósmy miesiąc to sierpień. 0
Devītais mēnesis ir septembris. D-i--ią----iesiąc t- -r-e---ń. D________ m______ t_ w________ D-i-w-ą-y m-e-i-c t- w-z-s-e-. ------------------------------ Dziewiąty miesiąc to wrzesień. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D-i--ią----i--i-- ---pa--zi-r-i-. D________ m______ t_ p___________ D-i-s-ą-y m-e-i-c t- p-ź-z-e-n-k- --------------------------------- Dziesiąty miesiąc to październik. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. J--en---y mi-si-- to --s-o--d. J________ m______ t_ l________ J-d-n-s-y m-e-i-c t- l-s-o-a-. ------------------------------ Jedenasty miesiąc to listopad. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. D----sty-mi-si-- to --ud---ń. D_______ m______ t_ g________ D-u-a-t- m-e-i-c t- g-u-z-e-. ----------------------------- Dwunasty miesiąc to grudzień. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Dw--aśc-e mi--ię----o-r-k. D________ m_______ t_ r___ D-a-a-c-e m-e-i-c- t- r-k- -------------------------- Dwanaście miesięcy to rok. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Li-i-c, sie-pie-- wrze-ień, L______ s________ w________ L-p-e-, s-e-p-e-, w-z-s-e-, --------------------------- Lipiec, sierpień, wrzesień, 0
oktobris, novembris un decembris. pa-dzie-nik, -i--o--d - g-u---eń. p___________ l_______ i g________ p-ź-z-e-n-k- l-s-o-a- i g-u-z-e-. --------------------------------- październik, listopad i grudzień. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + poļu (1-100) MP3 poļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…