Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   hr Redni brojevi

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [šezdeset i jedan]

Redni brojevi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Pr-i---e-ec j- s--e----. P___ m_____ j_ s________ P-v- m-e-e- j- s-j-č-n-. ------------------------ Prvi mjesec je siječanj. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D--gi-m-e--- ----e---ča. D____ m_____ j_ v_______ D-u-i m-e-e- j- v-l-a-a- ------------------------ Drugi mjesec je veljača. 0
Trešais mēnesis ir marts. Tr----mjes---je--žuj-k. T____ m_____ j_ o______ T-e-i m-e-e- j- o-u-a-. ----------------------- Treći mjesec je ožujak. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Č--vrti---esec j- t-a-a-j. Č______ m_____ j_ t_______ Č-t-r-i m-e-e- j- t-a-a-j- -------------------------- Četvrti mjesec je travanj. 0
Piektais mēnesis ir maijs. P-t- --e-ec je --i--nj. P___ m_____ j_ s_______ P-t- m-e-e- j- s-i-a-j- ----------------------- Peti mjesec je svibanj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Še--i --e--- je-lip---. Š____ m_____ j_ l______ Š-s-i m-e-e- j- l-p-n-. ----------------------- Šesti mjesec je lipanj. 0
Seši mēneši ir pusgads. Še---mj------je----- -odi-e. Š___ m______ j_ p___ g______ Š-s- m-e-e-i j- p-l- g-d-n-. ---------------------------- Šest mjeseci je pola godine. 0
Janvāris, februāris, marts, Si-e-anj,--el-a-a, ---jak, S________ v_______ o______ S-j-č-n-, v-l-a-a- o-u-a-, -------------------------- Siječanj, veljača, ožujak, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. tra---j- ----a-j-i---p--j. t_______ s______ i l______ t-a-a-j- s-i-a-j i l-p-n-. -------------------------- travanj, svibanj i lipanj. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. Se--i-m-ese---e-----n-. S____ m_____ j_ s______ S-d-i m-e-e- j- s-p-n-. ----------------------- Sedmi mjesec je srpanj. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Osm--mjese--je-ko--v--. O___ m_____ j_ k_______ O-m- m-e-e- j- k-l-v-z- ----------------------- Osmi mjesec je kolovoz. 0
Devītais mēnesis ir septembris. De--ti--jese--je---j-n. D_____ m_____ j_ r_____ D-v-t- m-e-e- j- r-j-n- ----------------------- Deveti mjesec je rujan. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D--et- -jes-c--e li--o--d. D_____ m_____ j_ l________ D-s-t- m-e-e- j- l-s-o-a-. -------------------------- Deseti mjesec je listopad. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Jed-na-s-i-m----c je--t--e--. J_________ m_____ j_ s_______ J-d-n-e-t- m-e-e- j- s-u-e-i- ----------------------------- Jedanaesti mjesec je studeni. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Dva-ae-ti -j--ec--e-pr-si--c. D________ m_____ j_ p________ D-a-a-s-i m-e-e- j- p-o-i-a-. ----------------------------- Dvanaesti mjesec je prosinac. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Dva--e---mj--ec-----j-d---go-i--. D_______ m______ j_ j____ g______ D-a-a-s- m-e-e-i j- j-d-a g-d-n-. --------------------------------- Dvanaest mjeseci je jedna godina. 0
Jūlijs, augusts, septembris, S-pan-,-kolov--, ---an, S______ k_______ r_____ S-p-n-, k-l-v-z- r-j-n- ----------------------- Srpanj, kolovoz, rujan, 0
oktobris, novembris un decembris. li-to-ad, stude---- prosinac. l________ s______ i p________ l-s-o-a-, s-u-e-i i p-o-i-a-. ----------------------------- listopad, studeni i prosinac. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…