Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   it Numeri ordinali

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sessantuno]

Numeri ordinali

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Il--rimo -e---- ge--a-o. I_ p____ m___ è g_______ I- p-i-o m-s- è g-n-a-o- ------------------------ Il primo mese è gennaio. 0
Otrais mēnesis ir februāris. Il se--ndo-mes- è-febbr-i-. I_ s______ m___ è f________ I- s-c-n-o m-s- è f-b-r-i-. --------------------------- Il secondo mese è febbraio. 0
Trešais mēnesis ir marts. I---erzo-m-se-è--arzo. I_ t____ m___ è m_____ I- t-r-o m-s- è m-r-o- ---------------------- Il terzo mese è marzo. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. I---ua--o mese ---p-i-e. I_ q_____ m___ è a______ I- q-a-t- m-s- è a-r-l-. ------------------------ Il quarto mese è aprile. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Il--u-n-o---se-è-ma-g-o. I_ q_____ m___ è m______ I- q-i-t- m-s- è m-g-i-. ------------------------ Il quinto mese è maggio. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Il--esto -e-e-è-g--gn-. I_ s____ m___ è g______ I- s-s-o m-s- è g-u-n-. ----------------------- Il sesto mese è giugno. 0
Seši mēneši ir pusgads. S------i -ono ---z----no. S__ m___ s___ m____ a____ S-i m-s- s-n- m-z-o a-n-. ------------------------- Sei mesi sono mezzo anno. 0
Janvāris, februāris, marts, Ge---io,----b----- ma--o, G_______ f________ m_____ G-n-a-o- f-b-r-i-, m-r-o- ------------------------- Gennaio, febbraio, marzo, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. apr-le, -a--io --g-u---. a______ m_____ e g______ a-r-l-, m-g-i- e g-u-n-. ------------------------ aprile, maggio e giugno. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. Il---tti-o me-- - -ug-io. I_ s______ m___ è l______ I- s-t-i-o m-s- è l-g-i-. ------------------------- Il settimo mese è luglio. 0
Astotais mēnesis ir augusts. L-----v- -ese - a---to. L_______ m___ è a______ L-o-t-v- m-s- è a-o-t-. ----------------------- L’ottavo mese è agosto. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Il --no-mese----et-em-r-. I_ n___ m___ è s_________ I- n-n- m-s- è s-t-e-b-e- ------------------------- Il nono mese è settembre. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. Il-d----o---s--- o-tob--. I_ d_____ m___ è o_______ I- d-c-m- m-s- è o-t-b-e- ------------------------- Il decimo mese è ottobre. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. L’und-ce--m- m--e ----v--bre. L___________ m___ è n________ L-u-d-c-s-m- m-s- è n-v-m-r-. ----------------------------- L’undicesimo mese è novembre. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. I----d--es-mo ---- è di-e-bre. I_ d_________ m___ è d________ I- d-d-c-s-m- m-s- è d-c-m-r-. ------------------------------ Il dodicesimo mese è dicembre. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Un ann- ha do-i-i---s-. U_ a___ h_ d_____ m____ U- a-n- h- d-d-c- m-s-. ----------------------- Un anno ha dodici mesi. 0
Jūlijs, augusts, septembris, L-g-------osto---et-----e, L______ a______ s_________ L-g-i-, a-o-t-, s-t-e-b-e- -------------------------- Luglio, agosto, settembre, 0
oktobris, novembris un decembris. o-tob--, ----mbre-e -ic-m-re. o_______ n_______ e d________ o-t-b-e- n-v-m-r- e d-c-m-r-. ----------------------------- ottobre, novembre e dicembre. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…