Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   da Ordenstal

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [enogtres]

Ordenstal

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Den-før--- m--e- -r--anu--. D__ f_____ m____ e_ j______ D-n f-r-t- m-n-d e- j-n-a-. --------------------------- Den første måned er januar. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D-n-a-d-- --n-d -r----ruar. D__ a____ m____ e_ f_______ D-n a-d-n m-n-d e- f-b-u-r- --------------------------- Den anden måned er februar. 0
Trešais mēnesis ir marts. De- --e----m-----er-----s. D__ t_____ m____ e_ m_____ D-n t-e-j- m-n-d e- m-r-s- -------------------------- Den tredje måned er marts. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. D-n-fj-----må-ed--r-a-ri-. D__ f_____ m____ e_ a_____ D-n f-e-d- m-n-d e- a-r-l- -------------------------- Den fjerde måned er april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. D-n --m---m---- er---j. D__ f____ m____ e_ m___ D-n f-m-e m-n-d e- m-j- ----------------------- Den femte måned er maj. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. D-- --e-te ------er jun-. D__ s_____ m____ e_ j____ D-n s-e-t- m-n-d e- j-n-. ------------------------- Den sjette måned er juni. 0
Seši mēneši ir pusgads. S-ks-m---der--r -t ----- --. S___ m______ e_ e_ h____ å__ S-k- m-n-d-r e- e- h-l-t å-. ---------------------------- Seks måneder er et halvt år. 0
Janvāris, februāris, marts, j---a-,-f-b-u-r, -a--s, j______ f_______ m_____ j-n-a-, f-b-u-r- m-r-s- ----------------------- januar, februar, marts, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. a-r-l- m--,-j-ni. a_____ m___ j____ a-r-l- m-j- j-n-. ----------------- april, maj, juni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. De- -yv-n-e-m--e--er-ju-i D__ s______ m____ e_ j___ D-n s-v-n-e m-n-d e- j-l- ------------------------- Den syvende måned er juli 0
Astotais mēnesis ir augusts. Den --t-n----å--- er ---u-t. D__ o______ m____ e_ a______ D-n o-t-n-e m-n-d e- a-g-s-. ---------------------------- Den ottende måned er august. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Den---ende mån-- -- --p---ber. D__ n_____ m____ e_ s_________ D-n n-e-d- m-n-d e- s-p-e-b-r- ------------------------------ Den niende måned er september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D-- t----e --n-d-er-o-t--e-. D__ t_____ m____ e_ o_______ D-n t-e-d- m-n-d e- o-t-b-r- ---------------------------- Den tiende måned er oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Den----e-t----n-d--r -o---ber. D__ e______ m____ e_ n________ D-n e-l-v-e m-n-d e- n-v-m-e-. ------------------------------ Den ellevte måned er november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. De- ----t---ån---e- dec--be-. D__ t_____ m____ e_ d________ D-n t-l-t- m-n-d e- d-c-m-e-. ----------------------------- Den tolvte måned er december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. To-- må---er-er -t---. T___ m______ e_ e_ å__ T-l- m-n-d-r e- e- å-. ---------------------- Tolv måneder er et år. 0
Jūlijs, augusts, septembris, j---- au---t- s-ptemb-r, j____ a______ s_________ j-l-, a-g-s-, s-p-e-b-r- ------------------------ juli, august, september, 0
oktobris, novembris un decembris. o--o-er---ov---e-, -----ber. o_______ n________ d________ o-t-b-r- n-v-m-e-, d-c-m-e-. ---------------------------- oktober, november, december. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…