Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   nl Ordinaalgetallen

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [eenenzestig]

Ordinaalgetallen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. D- -e--te---a-- -s j-nu---. D_ e_____ m____ i_ j_______ D- e-r-t- m-a-d i- j-n-a-i- --------------------------- De eerste maand is januari. 0
Otrais mēnesis ir februāris. De---e--e-m---d -s --b--a-i. D_ t_____ m____ i_ f________ D- t-e-d- m-a-d i- f-b-u-r-. ---------------------------- De tweede maand is februari. 0
Trešais mēnesis ir marts. D- d---e-m---d i- ma-r-. D_ d____ m____ i_ m_____ D- d-r-e m-a-d i- m-a-t- ------------------------ De derde maand is maart. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. De vi---- ----d-i---pr--. D_ v_____ m____ i_ a_____ D- v-e-d- m-a-d i- a-r-l- ------------------------- De vierde maand is april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. D- vi-fde-ma----i-----. D_ v_____ m____ i_ m___ D- v-j-d- m-a-d i- m-i- ----------------------- De vijfde maand is mei. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. D--z---- -aa-d is-j-ni. D_ z____ m____ i_ j____ D- z-s-e m-a-d i- j-n-. ----------------------- De zesde maand is juni. 0
Seši mēneši ir pusgads. Ze------d-- z-j--ee---alf ja--. Z__ m______ z___ e__ h___ j____ Z-s m-a-d-n z-j- e-n h-l- j-a-. ------------------------------- Zes maanden zijn een half jaar. 0
Janvāris, februāris, marts, j---a-i,--e-r-a-i,-ma-rt, j_______ f________ m_____ j-n-a-i- f-b-u-r-, m-a-t- ------------------------- januari, februari, maart, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. a--il- -e- e- ju-i. a_____ m__ e_ j____ a-r-l- m-i e- j-n-. ------------------- april, mei en juni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. De ---e-de-m-an- ---jul-. D_ z______ m____ i_ j____ D- z-v-n-e m-a-d i- j-l-. ------------------------- De zevende maand is juli. 0
Astotais mēnesis ir augusts. De ---tste -aand--s-au-ust--. D_ a______ m____ i_ a________ D- a-h-s-e m-a-d i- a-g-s-u-. ----------------------------- De achtste maand is augustus. 0
Devītais mēnesis ir septembris. De n--e--e ---n- ----e-te--e-. D_ n______ m____ i_ s_________ D- n-g-n-e m-a-d i- s-p-e-b-r- ------------------------------ De negende maand is september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. De t-en-e-m--nd-is -----e-. D_ t_____ m____ i_ o_______ D- t-e-d- m-a-d i- o-t-b-r- --------------------------- De tiende maand is oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. De ----- ma-n--i- n--e-ber. D_ e____ m____ i_ n________ D- e-f-e m-a-d i- n-v-m-e-. --------------------------- De elfde maand is november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. De --aa-f-e m--n- -s -e----e-. D_ t_______ m____ i_ d________ D- t-a-l-d- m-a-d i- d-c-m-e-. ------------------------------ De twaalfde maand is december. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. T---l---aa--e- z-j---e--j-ar. T_____ m______ z___ e__ j____ T-a-l- m-a-d-n z-j- e-n j-a-. ----------------------------- Twaalf maanden zijn een jaar. 0
Jūlijs, augusts, septembris, j-l-- -u---t-s- --pte--e-, j____ a________ s_________ j-l-, a-g-s-u-, s-p-e-b-r- -------------------------- juli, augustus, september, 0
oktobris, novembris un decembris. okt-b-r--n----ber -n decem-e-. o_______ n_______ e_ d________ o-t-b-r- n-v-m-e- e- d-c-m-e-. ------------------------------ oktober, november en december. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…