Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   uk Порядкові числа

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [шістдесят один]

61 [shistdesyat odyn]

Порядкові числа

[Poryadkovi chysla]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. П-р-и- -і-яць-–----ень. Перший місяць – січень. П-р-и- м-с-ц- – с-ч-н-. ----------------------- Перший місяць – січень. 0
P--s-yy- ---yatsʹ -----h-n-. Pershyy- misyatsʹ – sichenʹ. P-r-h-y- m-s-a-s- – s-c-e-ʹ- ---------------------------- Pershyy̆ misyatsʹ – sichenʹ.
Otrais mēnesis ir februāris. Д-уги--м---ц---------. Другий місяць – лютий. Д-у-и- м-с-ц- – л-т-й- ---------------------- Другий місяць – лютий. 0
Druhyy- -is--t-ʹ-–-ly-ty--. Druhyy- misyatsʹ – lyutyy-. D-u-y-̆ m-s-a-s- – l-u-y-̆- --------------------------- Druhyy̆ misyatsʹ – lyutyy̆.
Trešais mēnesis ir marts. Тре-і--м---ць – б-ре--нь. Третій місяць – березень. Т-е-і- м-с-ц- – б-р-з-н-. ------------------------- Третій місяць – березень. 0
T-eti-̆ mi-y------ b-re-e-ʹ. Tretiy- misyatsʹ – berezenʹ. T-e-i-̆ m-s-a-s- – b-r-z-n-. ---------------------------- Tretiy̆ misyatsʹ – berezenʹ.
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Ч-тве---- --с-ц--– к-і-е--. Четвертий місяць – квітень. Ч-т-е-т-й м-с-ц- – к-і-е-ь- --------------------------- Четвертий місяць – квітень. 0
C--tv-r------i-y-tsʹ - --i-e--. Chetvertyy- misyatsʹ – kvitenʹ. C-e-v-r-y-̆ m-s-a-s- – k-i-e-ʹ- ------------------------------- Chetvertyy̆ misyatsʹ – kvitenʹ.
Piektais mēnesis ir maijs. П-ятий --с----- т----н-. П’ятий місяць – травень. П-я-и- м-с-ц- – т-а-е-ь- ------------------------ П’ятий місяць – травень. 0
Pʺy--yy̆-mi-ya----– -r-ven-. Pʺyatyy- misyatsʹ – travenʹ. P-y-t-y- m-s-a-s- – t-a-e-ʹ- ---------------------------- Pʺyatyy̆ misyatsʹ – travenʹ.
Sestais mēnesis ir jūnijs. Ш----- ----ць-– ---в---. Шостий місяць – червень. Ш-с-и- м-с-ц- – ч-р-е-ь- ------------------------ Шостий місяць – червень. 0
Shos-yy--misy-ts--–-c--r-e-ʹ. Shostyy- misyatsʹ – chervenʹ. S-o-t-y- m-s-a-s- – c-e-v-n-. ----------------------------- Shostyy̆ misyatsʹ – chervenʹ.
Seši mēneši ir pusgads. Шіс---м---ців-–----п---о-у. Шість місяців – це півроку. Ш-с-ь м-с-ц-в – ц- п-в-о-у- --------------------------- Шість місяців – це півроку. 0
Shistʹ---sy-t----- -se piv----. Shistʹ misyatsiv – tse pivroku. S-i-t- m-s-a-s-v – t-e p-v-o-u- ------------------------------- Shistʹ misyatsiv – tse pivroku.
Janvāris, februāris, marts, Сі-ен-- -ю-и----ере-е-ь, Січень, лютий, березень, С-ч-н-, л-т-й- б-р-з-н-, ------------------------ Січень, лютий, березень, 0
S-----ʹ- lyu-y-̆---e----n-, Sichenʹ, lyutyy-, berezenʹ, S-c-e-ʹ- l-u-y-̆- b-r-z-n-, --------------------------- Sichenʹ, lyutyy̆, berezenʹ,
aprīlis, maijs un jūnijs. квіте-ь---р----ь------ве--. квітень, травень і червень. к-і-е-ь- т-а-е-ь і ч-р-е-ь- --------------------------- квітень, травень і червень. 0
k-i-en-,-t--v--- i-c--r--nʹ. kvitenʹ, travenʹ i chervenʹ. k-i-e-ʹ- t-a-e-ʹ i c-e-v-n-. ---------------------------- kvitenʹ, travenʹ i chervenʹ.
Septītais mēnesis ir jūlijs. С---и----сяць - л--ень. Сьомий місяць – липень. С-о-и- м-с-ц- – л-п-н-. ----------------------- Сьомий місяць – липень. 0
S-o--y- -i-yat-- - ly--nʹ. Sʹomyy- misyatsʹ – lypenʹ. S-o-y-̆ m-s-a-s- – l-p-n-. -------------------------- Sʹomyy̆ misyatsʹ – lypenʹ.
Astotais mēnesis ir augusts. В-------мі---ь –-с-----ь. Восьмий місяць – серпень. В-с-м-й м-с-ц- – с-р-е-ь- ------------------------- Восьмий місяць – серпень. 0
V-sʹmy-- --sy-t---- ---p-n-. Vosʹmyy- misyatsʹ – serpenʹ. V-s-m-y- m-s-a-s- – s-r-e-ʹ- ---------------------------- Vosʹmyy̆ misyatsʹ – serpenʹ.
Devītais mēnesis ir septembris. Д-в’ятий-місяц--– --ре-ен-. Дев’ятий місяць – вересень. Д-в-я-и- м-с-ц- – в-р-с-н-. --------------------------- Дев’ятий місяць – вересень. 0
De--yat-y- mi-y--s--- v--e-e--. Dev'yatyy- misyatsʹ – veresenʹ. D-v-y-t-y- m-s-a-s- – v-r-s-n-. ------------------------------- Dev'yatyy̆ misyatsʹ – veresenʹ.
Desmitais mēnesis ir oktobris. Деся--- мі--ц- – --втен-. Десятий місяць – жовтень. Д-с-т-й м-с-ц- – ж-в-е-ь- ------------------------- Десятий місяць – жовтень. 0
De---t--̆ mi-y-tsʹ ----o-tenʹ. Desyatyy- misyatsʹ – zhovtenʹ. D-s-a-y-̆ m-s-a-s- – z-o-t-n-. ------------------------------ Desyatyy̆ misyatsʹ – zhovtenʹ.
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. О-ин-дц-т-- мі--ць---л---о-ад. Одинадцятий місяць – листопад. О-и-а-ц-т-й м-с-ц- – л-с-о-а-. ------------------------------ Одинадцятий місяць – листопад. 0
Od--------t--̆-----ats--– -ys-op--. Odynadtsyatyy- misyatsʹ – lystopad. O-y-a-t-y-t-y- m-s-a-s- – l-s-o-a-. ----------------------------------- Odynadtsyatyy̆ misyatsʹ – lystopad.
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Д--над--тий-місяць-–-г-у-е-ь. Дванадцятий місяць – грудень. Д-а-а-ц-т-й м-с-ц- – г-у-е-ь- ----------------------------- Дванадцятий місяць – грудень. 0
Dvan--tsya-yy̆ --s--tsʹ-– h------. Dvanadtsyatyy- misyatsʹ – hrudenʹ. D-a-a-t-y-t-y- m-s-a-s- – h-u-e-ʹ- ---------------------------------- Dvanadtsyatyy̆ misyatsʹ – hrudenʹ.
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Д--на--ят---іс--ів - ------. Дванадцять місяців – це рік. Д-а-а-ц-т- м-с-ц-в – ц- р-к- ---------------------------- Дванадцять місяців – це рік. 0
D-an-------ʹ--i-ya-s-------- --k. Dvanadtsyatʹ misyatsiv – tse rik. D-a-a-t-y-t- m-s-a-s-v – t-e r-k- --------------------------------- Dvanadtsyatʹ misyatsiv – tse rik.
Jūlijs, augusts, septembris, Лип---, --р-е-ь- -е-е----, Липень, серпень, вересень, Л-п-н-, с-р-е-ь- в-р-с-н-, -------------------------- Липень, серпень, вересень, 0
Lypenʹ, ser---ʹ, -----enʹ, Lypenʹ, serpenʹ, veresenʹ, L-p-n-, s-r-e-ʹ- v-r-s-n-, -------------------------- Lypenʹ, serpenʹ, veresenʹ,
oktobris, novembris un decembris. жовте-----ист---д і -ру---ь. жовтень, листопад і грудень. ж-в-е-ь- л-с-о-а- і г-у-е-ь- ---------------------------- жовтень, листопад і грудень. 0
z---te-ʹ- -ysto-ad --h-u-e--. zhovtenʹ, lystopad i hrudenʹ. z-o-t-n-, l-s-o-a- i h-u-e-ʹ- ----------------------------- zhovtenʹ, lystopad i hrudenʹ.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…