Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   ro Numere ordinale

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [şaizeci şi unu]

Numere ordinale

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Prim- lun---s-- i-nua-i-. P____ l___ e___ i________ P-i-a l-n- e-t- i-n-a-i-. ------------------------- Prima lună este ianuarie. 0
Otrais mēnesis ir februāris. A-d--a----ă este f--rua---. A d___ l___ e___ f_________ A d-u- l-n- e-t- f-b-u-r-e- --------------------------- A doua lună este februarie. 0
Trešais mēnesis ir marts. A-t-ei----n---s-e-ma--i-. A t____ l___ e___ m______ A t-e-a l-n- e-t- m-r-i-. ------------------------- A treia lună este martie. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. A-----a--un----t------li-. A p____ l___ e___ a_______ A p-t-a l-n- e-t- a-r-l-e- -------------------------- A patra lună este aprilie. 0
Piektais mēnesis ir maijs. A ci-ce- l--ă -s-e--a-. A c_____ l___ e___ m___ A c-n-e- l-n- e-t- m-i- ----------------------- A cincea lună este mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. A şa--a lu-- -ste -u--e. A ş____ l___ e___ i_____ A ş-s-a l-n- e-t- i-n-e- ------------------------ A şasea lună este iunie. 0
Seši mēneši ir pusgads. Şas-----i -n--m---ă-o---măt-te----a-. Ş___ l___ î________ o j_______ d_ a__ Ş-s- l-n- î-s-m-a-ă o j-m-t-t- d- a-. ------------------------------------- Şase luni însumează o jumătate de an. 0
Janvāris, februāris, marts, ian-ari-,-f----ar--- m-----, i________ f_________ m______ i-n-a-i-, f-b-u-r-e- m-r-i-, ---------------------------- ianuarie, februarie, martie, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. apri--e, --- şi-i--ie. a_______ m__ ş_ i_____ a-r-l-e- m-i ş- i-n-e- ---------------------- aprilie, mai şi iunie. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. A--apte--lun--est- iu--e. A ş_____ l___ e___ i_____ A ş-p-e- l-n- e-t- i-l-e- ------------------------- A şaptea lună este iulie. 0
Astotais mēnesis ir augusts. A o--a -ună -s-e --gu--. A o___ l___ e___ a______ A o-t- l-n- e-t- a-g-s-. ------------------------ A opta lună este august. 0
Devītais mēnesis ir septembris. A-no-a-l--- e-t---e-t---rie. A n___ l___ e___ s__________ A n-u- l-n- e-t- s-p-e-b-i-. ---------------------------- A noua lună este septembrie. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. A-z-ce---u-ă --t--oct-mbri-. A z____ l___ e___ o_________ A z-c-a l-n- e-t- o-t-m-r-e- ---------------------------- A zecea lună este octombrie. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. A ---pr--ece--l--ă--ste --i--br-e. A u__________ l___ e___ n_________ A u-s-r-z-c-a l-n- e-t- n-i-m-r-e- ---------------------------------- A unsprezecea lună este noiembrie. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. A d--ă-pr-z-----l----e--- dec--b-ie. A d____________ l___ e___ d_________ A d-u-s-r-z-c-a l-n- e-t- d-c-m-r-e- ------------------------------------ A douăsprezecea lună este decembrie. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Doi-p-ez-ce---n--î-su-e-ză u----. D__________ l___ î________ u_ a__ D-i-p-e-e-e l-n- î-s-m-a-ă u- a-. --------------------------------- Doisprezece luni însumează un an. 0
Jūlijs, augusts, septembris, iu---, -ug-----s-pt-m--i-, i_____ a______ s__________ i-l-e- a-g-s-, s-p-e-b-i-, -------------------------- iulie, august, septembrie, 0
oktobris, novembris un decembris. oc--m-r----n-iem------de-e-b--e. o_________ n_________ d_________ o-t-m-r-e- n-i-m-r-e- d-c-m-r-e- -------------------------------- octombrie, noiembrie, decembrie. 0

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…