Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   et Järgarvud

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [kuuskümmend üks]

Järgarvud

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. Es---ne---u--n -aan-ar. E______ k__ o_ j_______ E-i-e-e k-u o- j-a-u-r- ----------------------- Esimene kuu on jaanuar. 0
Otrais mēnesis ir februāris. T---e -uu--n -e-bru--. T____ k__ o_ v________ T-i-e k-u o- v-e-r-a-. ---------------------- Teine kuu on veebruar. 0
Trešais mēnesis ir marts. Kolm-s k-- ---m-rts. K_____ k__ o_ m_____ K-l-a- k-u o- m-r-s- -------------------- Kolmas kuu on märts. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. N----s-k-u o- ----l-. N_____ k__ o_ a______ N-l-a- k-u o- a-r-l-. --------------------- Neljas kuu on aprill. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Vi--s ----o- ---. V____ k__ o_ m___ V-i-s k-u o- m-i- ----------------- Viies kuu on mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Kuu----u- on -u-ni. K____ k__ o_ j_____ K-u-s k-u o- j-u-i- ------------------- Kuues kuu on juuni. 0
Seši mēneši ir pusgads. K-u- -u------p-ol a--t-t. K___ k___ o_ p___ a______ K-u- k-u- o- p-o- a-s-a-. ------------------------- Kuus kuud on pool aastat. 0
Janvāris, februāris, marts, J--n-------eb---r-------, J_______ v________ m_____ J-a-u-r- v-e-r-a-, m-r-s- ------------------------- Jaanuar, veebruar, märts, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. a--ill,---- ja j-u-i. a______ m__ j_ j_____ a-r-l-, m-i j- j-u-i- --------------------- aprill, mai ja juuni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. S-i--mes --- on-j-uli. S_______ k__ o_ j_____ S-i-s-e- k-u o- j-u-i- ---------------------- Seitsmes kuu on juuli. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Kah-k-----uu--n ----st. K_______ k__ o_ a______ K-h-k-a- k-u o- a-g-s-. ----------------------- Kaheksas kuu on august. 0
Devītais mēnesis ir septembris. Ü-e--as --- ----e-t-m---. Ü______ k__ o_ s_________ Ü-e-s-s k-u o- s-p-e-b-r- ------------------------- Üheksas kuu on september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. Küm----k-u -n -kto-be-. K_____ k__ o_ o________ K-m-e- k-u o- o-t-o-e-. ----------------------- Kümnes kuu on oktoober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Ü-e-e-------es--u- on -o---be-. Ü_____________ k__ o_ n________ Ü-e-e-s-k-m-e- k-u o- n-v-m-e-. ------------------------------- Üheteistkümnes kuu on november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. K-h--e--tkü-n-- --- ---de-s--b--. K______________ k__ o_ d_________ K-h-t-i-t-ü-n-s k-u o- d-t-e-b-r- --------------------------------- Kaheteistkümnes kuu on detsember. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Ka-s-ei-- -uu--o- a-sta. K________ k___ o_ a_____ K-k-t-i-t k-u- o- a-s-a- ------------------------ Kaksteist kuud on aasta. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Juu-i, --g-s-, s--t-mb--, J_____ a______ s_________ J-u-i- a-g-s-, s-p-e-b-r- ------------------------- Juuli, august, september, 0
oktobris, novembris un decembris. ok-oo--r- no-e-be--ja detsemb-r. o________ n_______ j_ d_________ o-t-o-e-, n-v-m-e- j- d-t-e-b-r- -------------------------------- oktoober, november ja detsember. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…