Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   pl Pytania – przeszłość 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osiemdziesiąt sześć]

Pytania – przeszłość 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? K-----k-a--- ---i-e--/-nosi-aś? Który krawat nosiłeś / nosiłaś? K-ó-y k-a-a- n-s-ł-ś / n-s-ł-ś- ------------------------------- Który krawat nosiłeś / nosiłaś? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? K--r--au---kup-łeś /-kup--a-? Które auto kupiłeś / kupiłaś? K-ó-e a-t- k-p-ł-ś / k-p-ł-ś- ----------------------------- Które auto kupiłeś / kupiłaś? 0
Kādu avīzi tu abonēji? K-órą---zet- zapr-n---ro--ł-ś ---a-re--merow-łaś? Którą gazetę zaprenumerowałeś / zaprenumerowałaś? K-ó-ą g-z-t- z-p-e-u-e-o-a-e- / z-p-e-u-e-o-a-a-? ------------------------------------------------- Którą gazetę zaprenumerowałeś / zaprenumerowałaś? 0
Ko Jūs redzējāt? K-go---n -i-ział /-pani-wi----ł-? Kogo pan widział / pani widziała? K-g- p-n w-d-i-ł / p-n- w-d-i-ł-? --------------------------------- Kogo pan widział / pani widziała? 0
Ko Jūs satikāt? Ko-o---- --o--a--/-pan--sp----ł-? Kogo pan spotkał / pani spotkała? K-g- p-n s-o-k-ł / p-n- s-o-k-ł-? --------------------------------- Kogo pan spotkał / pani spotkała? 0
Ko Jūs atpazināt? K-go --n---zp-zn-ł---pa-----z----ał-? Kogo pan rozpoznał / pani rozpoznała? K-g- p-n r-z-o-n-ł / p-n- r-z-o-n-ł-? ------------------------------------- Kogo pan rozpoznał / pani rozpoznała? 0
Kad Jūs piecēlāties? K-edy --n w-ta- /---n- wst-ł-? Kiedy pan wstał / pani wstała? K-e-y p-n w-t-ł / p-n- w-t-ł-? ------------------------------ Kiedy pan wstał / pani wstała? 0
Kad Jūs sākāt? K-e-y p-n zaczął /-pa----ac----? Kiedy pan zaczął / pani zaczęła? K-e-y p-n z-c-ą- / p-n- z-c-ę-a- -------------------------------- Kiedy pan zaczął / pani zaczęła? 0
Kad Jūs beidzāt? Kiedy-p---skończ---- -a-- -koń--y--? Kiedy pan skończył / pani skończyła? K-e-y p-n s-o-c-y- / p-n- s-o-c-y-a- ------------------------------------ Kiedy pan skończył / pani skończyła? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? D-acz--o s-ę p-- o-u-ził-/ --ni---u----a? Dlaczego się pan obudził / pani obudziła? D-a-z-g- s-ę p-n o-u-z-ł / p-n- o-u-z-ł-? ----------------------------------------- Dlaczego się pan obudził / pani obudziła? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Dl-cz-go z----ł--a- -auczyci----? Dlaczego został pan nauczycielem? D-a-z-g- z-s-a- p-n n-u-z-c-e-e-? --------------------------------- Dlaczego został pan nauczycielem? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? D-ac--go -z--ł --- - --i----p--i --k--wkę? Dlaczego wziął pan / wzięła pani taksówkę? D-a-z-g- w-i-ł p-n / w-i-ł- p-n- t-k-ó-k-? ------------------------------------------ Dlaczego wziął pan / wzięła pani taksówkę? 0
No kurienes jūs atnācāt? S--d --n----yje-ha- ---an--p--y---ha--? Skąd pan przyjechał / pani przyjechała? S-ą- p-n p-z-j-c-a- / p-n- p-z-j-c-a-a- --------------------------------------- Skąd pan przyjechał / pani przyjechała? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? D-ką- p-------e-- ---ani-po-z-a? Dokąd pan poszedł / pani poszła? D-k-d p-n p-s-e-ł / p-n- p-s-ł-? -------------------------------- Dokąd pan poszedł / pani poszła? 0
Kur Jūs bijāt? G-z-- pa--był-/ pa-- -y-a? Gdzie pan był / pani była? G-z-e p-n b-ł / p-n- b-ł-? -------------------------- Gdzie pan był / pani była? 0
Kam tu palīdzēji? Ko-----ma-a--ś /-pom--a-a-? Komu pomagałeś / pomagałaś? K-m- p-m-g-ł-ś / p-m-g-ł-ś- --------------------------- Komu pomagałeś / pomagałaś? 0
Kam tu rakstīji? D--kogo p---łe--/---s--a-? Do kogo pisałeś / pisałaś? D- k-g- p-s-ł-ś / p-s-ł-ś- -------------------------- Do kogo pisałeś / pisałaś? 0
Kam tu atbildēji? Ko-- o--ow---ał---/-odpo-ia----ś? Komu odpowiadałeś / odpowiadałaś? K-m- o-p-w-a-a-e- / o-p-w-a-a-a-? --------------------------------- Komu odpowiadałeś / odpowiadałaś? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..