Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   pl Pytania – przeszłość 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osiemdziesiąt sześć]

Pytania – przeszłość 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Kt-r- kr-w-- n--iłe--/ n-s-ł--? K____ k_____ n______ / n_______ K-ó-y k-a-a- n-s-ł-ś / n-s-ł-ś- ------------------------------- Który krawat nosiłeś / nosiłaś? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Któ-e a--o-k-pi----/----i-a-? K____ a___ k______ / k_______ K-ó-e a-t- k-p-ł-ś / k-p-ł-ś- ----------------------------- Które auto kupiłeś / kupiłaś? 0
Kādu avīzi tu abonēji? K-ó------e-ę -apre-u---o----ś - z-pr-nu-e-ow-ł-ś? K____ g_____ z_______________ / z________________ K-ó-ą g-z-t- z-p-e-u-e-o-a-e- / z-p-e-u-e-o-a-a-? ------------------------------------------------- Którą gazetę zaprenumerowałeś / zaprenumerowałaś? 0
Ko Jūs redzējāt? K-go-pa----d---ł-/ pan- -id-ia--? K___ p__ w______ / p___ w________ K-g- p-n w-d-i-ł / p-n- w-d-i-ł-? --------------------------------- Kogo pan widział / pani widziała? 0
Ko Jūs satikāt? K-g-------p-t--ł-/ -a-- s--tk---? K___ p__ s______ / p___ s________ K-g- p-n s-o-k-ł / p-n- s-o-k-ł-? --------------------------------- Kogo pan spotkał / pani spotkała? 0
Ko Jūs atpazināt? Ko-o-----r-zpoznał / ---i ------nała? K___ p__ r________ / p___ r__________ K-g- p-n r-z-o-n-ł / p-n- r-z-o-n-ł-? ------------------------------------- Kogo pan rozpoznał / pani rozpoznała? 0
Kad Jūs piecēlāties? Kie-------w--ał / ---- -s-a--? K____ p__ w____ / p___ w______ K-e-y p-n w-t-ł / p-n- w-t-ł-? ------------------------------ Kiedy pan wstał / pani wstała? 0
Kad Jūs sākāt? Kie-- -an----------pa-------ęł-? K____ p__ z_____ / p___ z_______ K-e-y p-n z-c-ą- / p-n- z-c-ę-a- -------------------------------- Kiedy pan zaczął / pani zaczęła? 0
Kad Jūs beidzāt? Kie-- p-- sko----ł-/---ni---o-c--ł-? K____ p__ s_______ / p___ s_________ K-e-y p-n s-o-c-y- / p-n- s-o-c-y-a- ------------------------------------ Kiedy pan skończył / pani skończyła? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Dlac--g---i--pa- -bud--- - --n---budzi--? D_______ s__ p__ o______ / p___ o________ D-a-z-g- s-ę p-n o-u-z-ł / p-n- o-u-z-ł-? ----------------------------------------- Dlaczego się pan obudził / pani obudziła? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Dla--------st-ł pa- -auczyc-ele-? D_______ z_____ p__ n____________ D-a-z-g- z-s-a- p-n n-u-z-c-e-e-? --------------------------------- Dlaczego został pan nauczycielem? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? D-a---g--wz--ł-pa--/ -zi-ł- ---i---k-ó-k-? D_______ w____ p__ / w_____ p___ t________ D-a-z-g- w-i-ł p-n / w-i-ł- p-n- t-k-ó-k-? ------------------------------------------ Dlaczego wziął pan / wzięła pani taksówkę? 0
No kurienes jūs atnācāt? Skąd---- p-zyje--ał-/--ani------echa-a? S___ p__ p_________ / p___ p___________ S-ą- p-n p-z-j-c-a- / p-n- p-z-j-c-a-a- --------------------------------------- Skąd pan przyjechał / pani przyjechała? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? D--ąd ----p--zedł /-p-n--p-s--a? D____ p__ p______ / p___ p______ D-k-d p-n p-s-e-ł / p-n- p-s-ł-? -------------------------------- Dokąd pan poszedł / pani poszła? 0
Kur Jūs bijāt? Gd-i- p-n -ył----a-- -yła? G____ p__ b__ / p___ b____ G-z-e p-n b-ł / p-n- b-ł-? -------------------------- Gdzie pan był / pani była? 0
Kam tu palīdzēji? Komu p-magałeś /-p--a-a--ś? K___ p________ / p_________ K-m- p-m-g-ł-ś / p-m-g-ł-ś- --------------------------- Komu pomagałeś / pomagałaś? 0
Kam tu rakstīji? D- k--- --s--eś-/ pi-a---? D_ k___ p______ / p_______ D- k-g- p-s-ł-ś / p-s-ł-ś- -------------------------- Do kogo pisałeś / pisałaś? 0
Kam tu atbildēji? K-mu odp---ada----- -dp-wi---ł--? K___ o___________ / o____________ K-m- o-p-w-a-a-e- / o-p-w-a-a-a-? --------------------------------- Komu odpowiadałeś / odpowiadałaś? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + poļu (1-100) MP3 poļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..