Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   nn Ordenstal

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sekstiein / ein og seksti]

Ordenstal

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. D-n fy---e-m--a--n-e---anu--. D__ f_____ m______ e_ j______ D-n f-r-t- m-n-d-n e- j-n-a-. ----------------------------- Den fyrste månaden er januar. 0
Otrais mēnesis ir februāris. De--a---e -ån--e-----fe--u-r. D__ a____ m______ e_ f_______ D-n a-d-e m-n-d-n e- f-b-u-r- ----------------------------- Den andre månaden er februar. 0
Trešais mēnesis ir marts. D-n-t--d-e-m-na----er -a--. D__ t_____ m______ e_ m____ D-n t-e-j- m-n-d-n e- m-r-. --------------------------- Den tredje månaden er mars. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. D-n f-e-d- m---de---- -pri-. D__ f_____ m______ e_ a_____ D-n f-e-d- m-n-d-n e- a-r-l- ---------------------------- Den fjerde månaden er april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. D-n -e-t- m--a-e- -r -a-. D__ f____ m______ e_ m___ D-n f-m-e m-n-d-n e- m-i- ------------------------- Den femte månaden er mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. D-n --e------na--n er--un-. D__ s_____ m______ e_ j____ D-n s-e-t- m-n-d-n e- j-n-. --------------------------- Den sjette månaden er juni. 0
Seši mēneši ir pusgads. Seks--ånad-r-e- ei-----v- --. S___ m______ e_ e__ h____ å__ S-k- m-n-d-r e- e-t h-l-t å-. ----------------------------- Seks månader er eit halvt år. 0
Janvāris, februāris, marts, J--u--- fe-r---- -ar-, J______ f_______ m____ J-n-a-, f-b-u-r- m-r-, ---------------------- Januar, februar, mars, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. a---l, mai-------i. a_____ m__ o_ j____ a-r-l- m-i o- j-n-. ------------------- april, mai og juni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. D----j---d- månad-n e------. D__ s______ m______ e_ j____ D-n s-u-n-e m-n-d-n e- j-l-. ---------------------------- Den sjuande månaden er juli. 0
Astotais mēnesis ir augusts. D-n ----nde m--a--n----augus-. D__ å______ m______ e_ a______ D-n å-t-n-e m-n-d-n e- a-g-s-. ------------------------------ Den åttande månaden er august. 0
Devītais mēnesis ir septembris. De- ---nd--mån---- er-s-p--m-er. D__ n_____ m______ e_ s_________ D-n n-a-d- m-n-d-n e- s-p-e-b-r- -------------------------------- Den niande månaden er september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. De--t-and- -å-ad---er----obe-. D__ t_____ m______ e_ o_______ D-n t-a-d- m-n-d-n e- o-t-b-r- ------------------------------ Den tiande månaden er oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. D-----le-te--å------e- ----m---. D__ e______ m______ e_ n________ D-n e-l-v-e m-n-d-n e- n-v-m-e-. -------------------------------- Den ellevte månaden er november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Den-tol--e må----n -- ------er. D__ t_____ m______ e_ d________ D-n t-l-t- m-n-d-n e- d-s-m-e-. ------------------------------- Den tolvte månaden er desember. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. Tol--m-na--- e- -it----. T___ m______ e_ e___ å__ T-l- m-n-d-r e- e-t- å-. ------------------------ Tolv månader er eitt år. 0
Jūlijs, augusts, septembris, J-li, ---u-t, -e-t--b--, J____ a______ s_________ J-l-, a-g-s-, s-p-e-b-r- ------------------------ Juli, august, september, 0
oktobris, novembris un decembris. ok--b--- n----b-r--g -e---b-r. o_______ n_______ o_ d________ o-t-b-r- n-v-m-e- o- d-s-m-e-. ------------------------------ oktober, november og desember. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…