П-вио----с---- --нуар-.
П_____ м____ е ј_______
П-в-о- м-с-ц е ј-н-а-и-
-----------------------
Првиот месец е јануари. 0 Prvi-t my-sye----- јa----r-.P_____ m_______ y_ ј________P-v-o- m-e-y-t- y- ј-n-o-r-.----------------------------Prviot myesyetz ye јanooari.
Вто--от м-се----ф--р-ари.
В______ м____ е ф________
В-о-и-т м-с-ц е ф-в-у-р-.
-------------------------
Вториот месец е февруари. 0 Vt--iot-mye-y--- -e f-e-r---ri.V______ m_______ y_ f__________V-o-i-t m-e-y-t- y- f-e-r-o-r-.-------------------------------Vtoriot myesyetz ye fyevrooari.
Пе---о---е-е----ма-.
П______ м____ е м___
П-т-и-т м-с-ц е м-ј-
--------------------
Петтиот месец е мај. 0 Py--tio--my-------y--m-ј.P_______ m_______ y_ m___P-e-t-o- m-e-y-t- y- m-ј--------------------------Pyettiot myesyetz ye maј.
С---и-т-ме------ј-ли.
С______ м____ е ј____
С-д-и-т м-с-ц е ј-л-.
---------------------
Седмиот месец е јули. 0 S--dm--t-my--ye---y---o-l-.S_______ m_______ y_ ј_____S-e-m-o- m-e-y-t- y- ј-o-i----------------------------Syedmiot myesyetz ye јooli.
Д---ттио---е-ец е --пт---ри.
Д________ м____ е с_________
Д-в-т-и-т м-с-ц е с-п-е-в-и-
----------------------------
Деветтиот месец е септември. 0 D-e-yet-io---ye----z--e-syepty-mvr-.D__________ m_______ y_ s___________D-e-y-t-i-t m-e-y-t- y- s-e-t-e-v-i-------------------------------------Dyevyettiot myesyetz ye syeptyemvri.
Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies.
Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti.
Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda.
Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas.
Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē.
Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi.
Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi.
Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā.
Citu - mājās.
Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem.
Mēs to apgūstam labi mazotnē.
Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados.
Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā.
Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam.
Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi.
Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā.
Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi.
Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā.
Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās.
Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā.
Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu.
Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā.
Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti.
Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās.
Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva.
Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes.
Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi.
Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…