Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   lt Kelintiniai skaitvardžiai

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [šešiasdešimt vienas]

Kelintiniai skaitvardžiai

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. P--m-- (-s)-m---o-yra-----is. Pirmas (is) mėnuo yra sausis. P-r-a- (-s- m-n-o y-a s-u-i-. ----------------------------- Pirmas (is) mėnuo yra sausis. 0
Otrais mēnesis ir februāris. An-r-s----- mė-u----a vas-ris. Antras (is) mėnuo yra vasaris. A-t-a- (-s- m-n-o y-a v-s-r-s- ------------------------------ Antras (is) mėnuo yra vasaris. 0
Trešais mēnesis ir marts. T-eč-a----------u- y-a---vas. Trečias (is) mėnuo yra kovas. T-e-i-s (-s- m-n-o y-a k-v-s- ----------------------------- Trečias (is) mėnuo yra kovas. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. Ke----t-s--i----ėnuo -ra-bala-dis. Ketvirtas (is) mėnuo yra balandis. K-t-i-t-s (-s- m-n-o y-a b-l-n-i-. ---------------------------------- Ketvirtas (is) mėnuo yra balandis. 0
Piektais mēnesis ir maijs. P-nk-as ---) ----- ----g-g---. Penktas (is) mėnuo yra gegužė. P-n-t-s (-s- m-n-o y-a g-g-ž-. ------------------------------ Penktas (is) mėnuo yra gegužė. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. Š--tas ---- m--uo-y-a -irže-is. Šeštas (is) mėnuo yra birželis. Š-š-a- (-s- m-n-o y-a b-r-e-i-. ------------------------------- Šeštas (is) mėnuo yra birželis. 0
Seši mēneši ir pusgads. Še-- --ne-ia- -ra -------tų. Šeši mėnesiai yra pusė metų. Š-š- m-n-s-a- y-a p-s- m-t-. ---------------------------- Šeši mėnesiai yra pusė metų. 0
Janvāris, februāris, marts, S-usi-----saris, --v--, Sausis, vasaris, kovas, S-u-i-, v-s-r-s- k-v-s- ----------------------- Sausis, vasaris, kovas, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. b---ndi-- geg----i- ----elis. balandis, gegužė ir birželis. b-l-n-i-, g-g-ž- i- b-r-e-i-. ----------------------------- balandis, gegužė ir birželis. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. S-------- (i-)-m--u- -ra l-epa. Septintas (is) mėnuo yra liepa. S-p-i-t-s (-s- m-n-o y-a l-e-a- ------------------------------- Septintas (is) mėnuo yra liepa. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Aš-u--a- --s)--ėn-- y---r--pj-t-s. Aštuntas (is) mėnuo yra rugpjūtis. A-t-n-a- (-s- m-n-o y-a r-g-j-t-s- ---------------------------------- Aštuntas (is) mėnuo yra rugpjūtis. 0
Devītais mēnesis ir septembris. D-vi--a---i----ė--- yr--rug-ėji-. Devintas (is) mėnuo yra rugsėjis. D-v-n-a- (-s- m-n-o y-a r-g-ė-i-. --------------------------------- Devintas (is) mėnuo yra rugsėjis. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D-š-m--s (--- -ė-uo---a--p----. Dešimtas (is) mėnuo yra spalis. D-š-m-a- (-s- m-n-o y-a s-a-i-. ------------------------------- Dešimtas (is) mėnuo yra spalis. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. V-e-u--i-t-s-(-s) mė-uo yra------iti-. Vienuoliktas (is) mėnuo yra lapkritis. V-e-u-l-k-a- (-s- m-n-o y-a l-p-r-t-s- -------------------------------------- Vienuoliktas (is) mėnuo yra lapkritis. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. Dv-li-t-s--i-)---nu--y-----uod--. Dvyliktas (is) mėnuo yra gruodis. D-y-i-t-s (-s- m-n-o y-a g-u-d-s- --------------------------------- Dvyliktas (is) mėnuo yra gruodis. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. D-ylik-------ių -r- --ta-. Dvylika mėnesių yra metai. D-y-i-a m-n-s-ų y-a m-t-i- -------------------------- Dvylika mėnesių yra metai. 0
Jūlijs, augusts, septembris, Lie-a, ru--j----,---gsė---, Liepa, rugpjūtis, rugsėjis, L-e-a- r-g-j-t-s- r-g-ė-i-, --------------------------- Liepa, rugpjūtis, rugsėjis, 0
oktobris, novembris un decembris. sp-l--,-la-kri---- gr-odis. spalis, lapkritis, gruodis. s-a-i-, l-p-r-t-s- g-u-d-s- --------------------------- spalis, lapkritis, gruodis. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…