Sarunvārdnīca

lv Kārtas skaitļa vārdi   »   no Ordenstall

61 [sešdesmit viens]

Kārtas skaitļa vārdi

Kārtas skaitļa vārdi

61 [sekstien]

Ordenstall

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Pirmais mēnesis ir janvāris. De- ---st- m--ede---- ja-uar. D__ f_____ m______ e_ j______ D-n f-r-t- m-n-d-n e- j-n-a-. ----------------------------- Den første måneden er januar. 0
Otrais mēnesis ir februāris. D-------e----ed-- ---fe---ar. D__ a____ m______ e_ f_______ D-n a-d-e m-n-d-n e- f-b-u-r- ----------------------------- Den andre måneden er februar. 0
Trešais mēnesis ir marts. D-n---edj- ---e--n -r---rs. D__ t_____ m______ e_ m____ D-n t-e-j- m-n-d-n e- m-r-. --------------------------- Den tredje måneden er mars. 0
Ceturtais mēnesis ir aprīlis. D-n--je-d---å---en e- -p-i-. D__ f_____ m______ e_ a_____ D-n f-e-d- m-n-d-n e- a-r-l- ---------------------------- Den fjerde måneden er april. 0
Piektais mēnesis ir maijs. Den ---te---ned---er-m-i. D__ f____ m______ e_ m___ D-n f-m-e m-n-d-n e- m-i- ------------------------- Den femte måneden er mai. 0
Sestais mēnesis ir jūnijs. D-- s-e-te -åne-----r ---i. D__ s_____ m______ e_ j____ D-n s-e-t- m-n-d-n e- j-n-. --------------------------- Den sjette måneden er juni. 0
Seši mēneši ir pusgads. S-----åned-- e--e--h-lv- --. S___ m______ e_ e_ h____ å__ S-k- m-n-d-r e- e- h-l-t å-. ---------------------------- Seks måneder er et halvt år. 0
Janvāris, februāris, marts, Jan-----fe-ru--- mars, J______ f_______ m____ J-n-a-, f-b-u-r- m-r-, ---------------------- Januar, februar, mars, 0
aprīlis, maijs un jūnijs. ap---,-ma- -g-----. a_____ m__ o_ j____ a-r-l- m-i o- j-n-. ------------------- april, mai og juni. 0
Septītais mēnesis ir jūlijs. De- ---e--e må-e------ j---. D__ s______ m______ e_ j____ D-n s-v-n-e m-n-d-n e- j-l-. ---------------------------- Den syvende måneden er juli. 0
Astotais mēnesis ir augusts. Den-åt-end- m-n-den -r--ug---. D__ å______ m______ e_ a______ D-n å-t-n-e m-n-d-n e- a-g-s-. ------------------------------ Den åttende måneden er august. 0
Devītais mēnesis ir septembris. De--niend--m-ned-n-er sept-----. D__ n_____ m______ e_ s_________ D-n n-e-d- m-n-d-n e- s-p-e-b-r- -------------------------------- Den niende måneden er september. 0
Desmitais mēnesis ir oktobris. D-n -ien-e-m-ned-n-e---kt--e-. D__ t_____ m______ e_ o_______ D-n t-e-d- m-n-d-n e- o-t-b-r- ------------------------------ Den tiende måneden er oktober. 0
Vienpadsmitais mēnesis ir novembris. Den--llevte---n-d---er n-----e-. D__ e______ m______ e_ n________ D-n e-l-v-e m-n-d-n e- n-v-m-e-. -------------------------------- Den ellevte måneden er november. 0
Divpadsmitais mēnesis ir decembris. D-n -o---e-m-n-d---er-d-s--ber. D__ t_____ m______ e_ d________ D-n t-l-t- m-n-d-n e- d-s-m-e-. ------------------------------- Den tolvte måneden er desember. 0
Divpadsmit mēneši ir viens gads. T--v-måne-----r-et---r. T___ m______ e_ e__ å__ T-l- m-n-d-r e- e-t å-. ----------------------- Tolv måneder er ett år. 0
Jūlijs, augusts, septembris, J--i- --gu-t,--e-t--b--, J____ a______ s_________ J-l-, a-g-s-, s-p-e-b-r- ------------------------ Juli, august, september, 0
oktobris, novembris un decembris. o--o-er------m-e---- ----mber. o_______ n_______ o_ d________ o-t-b-r- n-v-m-e- o- d-s-m-e-. ------------------------------ oktober, november og desember. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda vienmēr ir vissvarīgākā valoda

Dzimtā valoda ir pirmā valoda, kuru mēs iemācamies. Mes to neievērojam, jo tas notiek neapzināti. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai viena dzimtā valoda. Visas pārējās valodas tiek apgūtas kā svešvalodas. Protams, cilvēki mēdz uzaugt arī daudzvalodīgā vidē. Lai gan, viņi šajās valodās runā nerunā vienlīdz labi. Bieži, valodas arī tiek izmantotas atšķirīgi. Vienu valodu, piemēram, izmanto darbā. Citu - mājās. Cik labi mēs spējam runāt kādā valodā, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mēs to apgūstam labi mazotnē. Mūsu runas centrs visefektīvāk darbojas mūsu pirmajos dzīves gados. Svarīgi ir arī tas, cik bieži mēs runājam šajā valodā. Jo biežāk mēs to izmantojam, jo labāk mēs to pārvaldam. Bet zinātnieki pierādījuši, ka neviens nesvar runāt divās valodās vienlīdz labi. Viena valoda vienmēr būs vissvarīgākā. Eksperimenti arī pierāda šo hipotēzi. Vairāki cilvēki tika pārbaudīti vienā eksperimentā. Puse no cilvēkiem, runāja tekoši divās valodās. Ķīniešu valoda bija pirmā valoda, un angļu - otrā. Otrai daļai cilvēku bija tikai viena dzimtā valoda - angļu. Testa subjektiem bija jaatrisina dažādi uzdevumi angļu valodā. Taajā pašā laikā, mērīja to smadzeņu aktivitāti. Un testu subjektu smadzeņu darbība atšķīrās. Daudzvalodīgajiem indivīdiem viena smadzeņu puslode bija īpaši aktīva. Savukārt, vienvalodīgajiem nemanīja šajā reģionā nekādas aktivitātes. Abas grupas izpildīja uzdevumus vienlīdz ātri un pareizi. Neraugoties uz to, ķīnieši vēl joprojām pārtulkoja visu savā dzimtajā valodā…