Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   lt I (pirmas) pokalbis

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dvidešimt]

I (pirmas) pokalbis

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Į-i----y-it- pa---iai! Į___________ p________ Į-i-a-s-k-t- p-t-g-a-! ---------------------- Įsitaisykite patogiai! 0
Jūtieties kā mājās! J---k-tė--ka---na--e! J________ k___ n_____ J-u-k-t-s k-i- n-m-e- --------------------- Jauskitės kaip namie! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Ko -orėtum--e-išg---i? K_ n_________ i_______ K- n-r-t-m-t- i-g-r-i- ---------------------- Ko norėtumėte išgerti? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Ar--ė--t----m-z-k-? A_ m_______ m______ A- m-g-t-t- m-z-k-? ------------------- Ar mėgstate muziką? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Aš --gstu --a--kin- -u---ą. A_ m_____ k________ m______ A- m-g-t- k-a-i-i-ę m-z-k-. --------------------------- Aš mėgstu klasikinę muziką. 0
Te ir mani kompaktdiski. Č-- man--kompa-t-n--i ---k--. Č__ m___ k___________ d______ Č-a m-n- k-m-a-t-n-a- d-s-a-. ----------------------------- Čia mano kompaktiniai diskai. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? A-----s) grojat--k-------r------ru-e-tu? A_ (____ g______ k____ n___ i___________ A- (-ū-) g-o-a-e k-k-u n-r- i-s-r-m-n-u- ---------------------------------------- Ar (jūs) grojate kokiu nors instrumentu? 0
Te ir mana ģitāra. Č-a--an--git-ra. Č__ m___ g______ Č-a m-n- g-t-r-. ---------------- Čia mano gitara. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? A------ta----ai-uo-i? A_ m_______ d________ A- m-g-t-t- d-i-u-t-? --------------------- Ar mėgstate dainuoti? 0
Vai Jums ir bērni? Ar---r-------kų? A_ t_____ v_____ A- t-r-t- v-i-ų- ---------------- Ar turite vaikų? 0
Vai Jums ir suns? A---uri-- -u-į? A_ t_____ š____ A- t-r-t- š-n-? --------------- Ar turite šunį? 0
Vai Jums ir kaķis? A- -u---e-k-t-? A_ t_____ k____ A- t-r-t- k-t-? --------------- Ar turite katę? 0
Te ir manas grāmatas. Čia (--a----n---ny-o-. Č__ (____ m___ k______ Č-a (-r-) m-n- k-y-o-. ---------------------- Čia (yra) mano knygos. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. (Aš)--iu- m-t- -ka--au--------g-. (___ š___ m___ s______ š__ k_____ (-š- š-u- m-t- s-a-t-u š-ą k-y-ą- --------------------------------- (Aš) šiuo metu skaitau šią knygą. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? K- -jū-)--ėgst-te----it---? K_ (____ m_______ s________ K- (-ū-) m-g-t-t- s-a-t-t-? --------------------------- Ką (jūs) mėgstate skaityti? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? A-----sta-- ei---- ----ert-? A_ m_______ e___ į k________ A- m-g-t-t- e-t- į k-n-e-t-? ---------------------------- Ar mėgstate eiti į koncertą? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? A------tate-e--i-į te---ą? A_ m_______ e___ į t______ A- m-g-t-t- e-t- į t-a-r-? -------------------------- Ar mėgstate eiti į teatrą? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? A---ėg-t-te --t- --ope--? A_ m_______ e___ į o_____ A- m-g-t-t- e-t- į o-e-ą- ------------------------- Ar mėgstate eiti į operą? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + lietuviešu (1-100) MP3 lietuviešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!