Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   lt Praeitis 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [aštuoniasdešimt trys]

Praeitis 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt k-lbėt-s---le-onu-/-sk-mb-nti kalbėtis telefonu / skambinti k-l-ė-i- t-l-f-n- / s-a-b-n-i ----------------------------- kalbėtis telefonu / skambinti 0
Es runāju pa telefonu. (Aš--k---ė-a-si -e-efonu / sk-m--n-u. (Aš) kalbėjausi telefonu / skambinau. (-š- k-l-ė-a-s- t-l-f-n- / s-a-b-n-u- ------------------------------------- (Aš) kalbėjausi telefonu / skambinau. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. (-š- --są-l--ką kalb---usi -elef-nu. (Aš) visą laiką kalbėjausi telefonu. (-š- v-s- l-i-ą k-l-ė-a-s- t-l-f-n-. ------------------------------------ (Aš) visą laiką kalbėjausi telefonu. 0
jautāt kl-usti klausti k-a-s-i ------- klausti 0
Es jautāju. (A---p-kl--siau. (Aš) paklausiau. (-š- p-k-a-s-a-. ---------------- (Aš) paklausiau. 0
Es vienmēr jautāju. (A-- ---u-m-t--laus--vau. (Aš) visuomet klausdavau. (-š- v-s-o-e- k-a-s-a-a-. ------------------------- (Aš) visuomet klausdavau. 0
stāstīt pa-ak-ti pasakoti p-s-k-t- -------- pasakoti 0
Es stāstīju. (A-- pap----oj--. (Aš) papasakojau. (-š- p-p-s-k-j-u- ----------------- (Aš) papasakojau. 0
Es izstāstīju visu stāstu. (Aš)-p-pa--koja- --są isto-i--. (Aš) papasakojau visą istoriją. (-š- p-p-s-k-j-u v-s- i-t-r-j-. ------------------------------- (Aš) papasakojau visą istoriją. 0
mācīties moky--s mokytis m-k-t-s ------- mokytis 0
Es mācījos. (-š)-m--iau-i. (Aš) mokiausi. (-š- m-k-a-s-. -------------- (Aš) mokiausi. 0
Es mācījos visu vakaru. (--) mo--a----vi---v-karą. (Aš) mokiausi visą vakarą. (-š- m-k-a-s- v-s- v-k-r-. -------------------------- (Aš) mokiausi visą vakarą. 0
strādāt d-rbti dirbti d-r-t- ------ dirbti 0
Es strādāju. (Aš- ----au. (Aš) dirbau. (-š- d-r-a-. ------------ (Aš) dirbau. 0
Es strādāju visu dienu. (A-) -ir-a- v--ą d--ną. (Aš) dirbau visą dieną. (-š- d-r-a- v-s- d-e-ą- ----------------------- (Aš) dirbau visą dieną. 0
ēst v---yti valgyti v-l-y-i ------- valgyti 0
Es paēdu. (Aš----v--giau. (Aš) pavalgiau. (-š- p-v-l-i-u- --------------- (Aš) pavalgiau. 0
Es apēdu visu ēdienu. (A-) -isk- -uva--iau. (Aš) viską suvalgiau. (-š- v-s-ą s-v-l-i-u- --------------------- (Aš) viską suvalgiau. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.