Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   lt Praeitis 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [aštuoniasdešimt trys]

Praeitis 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
piezvanīt k--bė--s----e---u-- s-a--inti k_______ t_______ / s________ k-l-ė-i- t-l-f-n- / s-a-b-n-i ----------------------------- kalbėtis telefonu / skambinti 0
Es runāju pa telefonu. (----k----j---i-te--fon- / ska-bin-u. (___ k_________ t_______ / s_________ (-š- k-l-ė-a-s- t-l-f-n- / s-a-b-n-u- ------------------------------------- (Aš) kalbėjausi telefonu / skambinau. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. (A-)-v--ą --ik---al--jau---te----nu. (___ v___ l____ k_________ t________ (-š- v-s- l-i-ą k-l-ė-a-s- t-l-f-n-. ------------------------------------ (Aš) visą laiką kalbėjausi telefonu. 0
jautāt k---sti k______ k-a-s-i ------- klausti 0
Es jautāju. (A-- pa--au--au. (___ p__________ (-š- p-k-a-s-a-. ---------------- (Aš) paklausiau. 0
Es vienmēr jautāju. (A-- ----om------us--v-u. (___ v_______ k__________ (-š- v-s-o-e- k-a-s-a-a-. ------------------------- (Aš) visuomet klausdavau. 0
stāstīt p-sakoti p_______ p-s-k-t- -------- pasakoti 0
Es stāstīju. (----p--a----ja-. (___ p___________ (-š- p-p-s-k-j-u- ----------------- (Aš) papasakojau. 0
Es izstāstīju visu stāstu. (A----apas-ko--u vi-ą--st--i-ą. (___ p__________ v___ i________ (-š- p-p-s-k-j-u v-s- i-t-r-j-. ------------------------------- (Aš) papasakojau visą istoriją. 0
mācīties m-ky-is m______ m-k-t-s ------- mokytis 0
Es mācījos. (Aš)-m---au-i. (___ m________ (-š- m-k-a-s-. -------------- (Aš) mokiausi. 0
Es mācījos visu vakaru. (A-) -okia-s---is- -a-arą. (___ m_______ v___ v______ (-š- m-k-a-s- v-s- v-k-r-. -------------------------- (Aš) mokiausi visą vakarą. 0
strādāt d--b-i d_____ d-r-t- ------ dirbti 0
Es strādāju. (-š) --rb-u. (___ d______ (-š- d-r-a-. ------------ (Aš) dirbau. 0
Es strādāju visu dienu. (Aš)-di-ba- vis- d-e--. (___ d_____ v___ d_____ (-š- d-r-a- v-s- d-e-ą- ----------------------- (Aš) dirbau visą dieną. 0
ēst v----ti v______ v-l-y-i ------- valgyti 0
Es paēdu. (--)-pa---giau. (___ p_________ (-š- p-v-l-i-u- --------------- (Aš) pavalgiau. 0
Es apēdu visu ēdienu. (A-)----k--s-v-l-i-u. (___ v____ s_________ (-š- v-s-ą s-v-l-i-u- --------------------- (Aš) viską suvalgiau. 0

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.