Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   lt Susipažinti

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [trys]

Susipažinti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Svei--! S______ S-e-k-! ------- Sveiki! 0
Labdien! La-a -ien-! L___ d_____ L-b- d-e-a- ----------- Laba diena! 0
Kā klājas? / Kā iet? Kai- ----si? K___ s______ K-i- s-k-s-? ------------ Kaip sekasi? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? A- -ūs (--v--o---- -sate---š -----o-? A_ j__ (________ / e_____ i_ E_______ A- j-s (-t-y-o-e / e-a-e- i- E-r-p-s- ------------------------------------- Ar jūs (atvykote / esate) iš Europos? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? A---ū--(--v---t- / ---t-) ---Amer-k--? A_ j__ (________ / e_____ i_ A________ A- j-s (-t-y-o-e / e-a-e- i- A-e-i-o-? -------------------------------------- Ar jūs (atvykote / esate) iš Amerikos? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Ar --s-(atvy-ote ---sa--)-iš -z----? A_ j__ (________ / e_____ i_ A______ A- j-s (-t-y-o-e / e-a-e- i- A-i-o-? ------------------------------------ Ar jūs (atvykote / esate) iš Azijos? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? K--iame-vi-š---yj---jū-- gyv-nate? K______ v_________ (____ g________ K-r-a-e v-e-b-t-j- (-ū-) g-v-n-t-? ---------------------------------- Kuriame viešbutyje (jūs) gyvenate? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? A- j-u-i-g-- (-sat-) ---? A_ j__ i____ (______ č___ A- j-u i-g-i (-s-t-) č-a- ------------------------- Ar jau ilgai (esate) čia? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Ar i---------- -ia-bū-i---(--ksi---? A_ i____ (____ č__ b_____ (_________ A- i-g-i (-ū-) č-a b-s-t- (-i-s-t-)- ------------------------------------ Ar ilgai (jūs) čia būsite (liksite)? 0
Vai Jums šeit patīk? A--j-ms či- -at----? A_ j___ č__ p_______ A- j-m- č-a p-t-n-a- -------------------- Ar jums čia patinka? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? A--(---- č-a-at--t-ga-j-te? A_ (____ č__ a_____________ A- (-ū-) č-a a-o-t-g-u-a-e- --------------------------- Ar (jūs) čia atostogaujate? 0
Apciemojiet mani! A-l-n-y-it---a-e kad- -o-s! A__________ m___ k___ n____ A-l-n-y-i-e m-n- k-d- n-r-! --------------------------- Aplankykite mane kada nors! 0
Te ir mana adrese. Č-a --no a--es-s. Č__ m___ a_______ Č-a m-n- a-r-s-s- ----------------- Čia mano adresas. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? A- (-es)-ry----pa---a-y----?-/-P---mat-sim-rytoj? A_ (____ r____ p____________ / P__________ r_____ A- (-e-) r-t-j p-s-m-t-s-m-? / P-s-m-t-s-m r-t-j- ------------------------------------------------- Ar (mes) rytoj pasimatysime? / Pasimatysim rytoj? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. L--a---a-l-,--------u-e---ka--k- -u-a-ę--- --ma-iusi. L____ g_____ (___ j__ e__ k__ k_ n______ / n_________ L-b-i g-i-a- (-š- j-u e-u k-i k- n-m-t-s / n-m-č-u-i- ----------------------------------------------------- Labai gaila, (aš) jau esu kai ką numatęs / numačiusi. 0
Atā! / Čau! I-i! I___ I-i- ---- Iki! 0
Uz redzēšanos! I-i --s-maty-o! I__ p__________ I-i p-s-m-t-m-! --------------- Iki pasimatymo! 0
Uz drīzu redzēšanos! (------eito---/ -o- --s! (___ g_______ / K__ k___ (-k- g-e-t-!- / K-l k-s- ------------------------ (Iki greito!) / Kol kas! 0

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…