Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   lt Vakar — šiandien — rytoj

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [dešimt]

Vakar — šiandien — rytoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Va-ar-buvo --š--d----s. Vakar buvo šeštadienis. V-k-r b-v- š-š-a-i-n-s- ----------------------- Vakar buvo šeštadienis. 0
Vakar es biju kino. V-k-r----) -u-au --ne. Vakar (aš) buvau kine. V-k-r (-š- b-v-u k-n-. ---------------------- Vakar (aš) buvau kine. 0
Filma bija interesanta. Film-s b--- į-----. Filmas buvo įdomus. F-l-a- b-v- į-o-u-. ------------------- Filmas buvo įdomus. 0
Šodien ir svētdiena. Šian---n (-r-- s-km-di--is. Šiandien (yra) sekmadienis. Š-a-d-e- (-r-) s-k-a-i-n-s- --------------------------- Šiandien (yra) sekmadienis. 0
Šodien es nestrādāju. Š-a-dien--aš)-ne-i---. Šiandien (aš) nedirbu. Š-a-d-e- (-š- n-d-r-u- ---------------------- Šiandien (aš) nedirbu. 0
Es palieku mājās. (--)-li--u ----n---a-i-. (Aš) lieku / būnu namie. (-š- l-e-u / b-n- n-m-e- ------------------------ (Aš) lieku / būnu namie. 0
Rīt ir pirmdiena. R---j-(b-s)---r---i-nis. Rytoj (bus) pirmadienis. R-t-j (-u-) p-r-a-i-n-s- ------------------------ Rytoj (bus) pirmadienis. 0
Rīt es atkal strādāšu. R--oj --š--v-- di-bs-- /---rbu. Rytoj (aš) vėl dirbsiu / dirbu. R-t-j (-š- v-l d-r-s-u / d-r-u- ------------------------------- Rytoj (aš) vėl dirbsiu / dirbu. 0
Es strādāju birojā. (-š- --rbu -iure. (Aš) dirbu biure. (-š- d-r-u b-u-e- ----------------- (Aš) dirbu biure. 0
Kas tas ir? Ka- -is? Kas jis? K-s j-s- -------- Kas jis? 0
Tas ir Pēteris. Ta--Pėt----. Tai Pėteris. T-i P-t-r-s- ------------ Tai Pėteris. 0
Pēteris ir students. P--eri--(-ra--st-dent-s. Pėteris (yra) studentas. P-t-r-s (-r-) s-u-e-t-s- ------------------------ Pėteris (yra) studentas. 0
Kas tā ir? K-----? Kas ji? K-s j-? ------- Kas ji? 0
Tā ir Marta. T---M--t-. Tai Marta. T-i M-r-a- ---------- Tai Marta. 0
Marta ir sekretāre. Mar-- (-r-)----r--orė. Marta (yra) sekretorė. M-r-a (-r-) s-k-e-o-ė- ---------------------- Marta (yra) sekretorė. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pė-er------Ma---------ra-g-i. Pėteris ir Marta yra draugai. P-t-r-s i- M-r-a y-a d-a-g-i- ----------------------------- Pėteris ir Marta yra draugai. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pėter-s --a-Mart-s-drau---. Pėteris yra Martos draugas. P-t-r-s y-a M-r-o- d-a-g-s- --------------------------- Pėteris yra Martos draugas. 0
Marta ir Pētera draudzene. M-rt--yr- -ėter-o-d---gė. Marta yra Pėterio draugė. M-r-a y-a P-t-r-o d-a-g-. ------------------------- Marta yra Pėterio draugė. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!