Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   lt Kūno dalys

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [penkiasdešimt aštuoni]

Kūno dalys

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. (A-)-pie--- vy--. (___ p_____ v____ (-š- p-e-i- v-r-. ----------------- (Aš) piešiu vyrą. 0
Vispirms galvu. Pir-ia--i- --l--. P_________ g_____ P-r-i-u-i- g-l-ą- ----------------- Pirmiausia galvą. 0
Vīrietim ir platmale. Vy-as n-šioja-s-ry-ėlę. V____ n______ s________ V-r-s n-š-o-a s-r-b-l-. ----------------------- Vyras nešioja skrybėlę. 0
Matus neredz. Plauk- n-m--yt-. P_____ n________ P-a-k- n-m-t-t-. ---------------- Plaukų nematyti. 0
Ausis arī neredz. A-s- t-i--pa------t--i. A___ t___ p__ n________ A-s- t-i- p-t n-m-t-t-. ----------------------- Ausų taip pat nematyti. 0
Muguru arī neredz. Nu----- t-----at-------ti. N______ t___ p__ n________ N-g-r-s t-i- p-t n-m-t-t-. -------------------------- Nugaros taip pat nematyti. 0
Es zīmēju acis un muti. (Aš- --eš------s -- bu-ną. (___ p_____ a___ i_ b_____ (-š- p-e-i- a-i- i- b-r-ą- -------------------------- (Aš) piešiu akis ir burną. 0
Vīrietis dejo un smejas. Vyra--šok--i- --o-ia--. V____ š___ i_ j________ V-r-s š-k- i- j-o-i-s-. ----------------------- Vyras šoka ir juokiasi. 0
Vīrietim ir garš deguns. V-ra--tur-----ą-n-s-. V____ t___ i___ n____ V-r-s t-r- i-g- n-s-. --------------------- Vyras turi ilgą nosį. 0
Rokās viņš tur spieķi. Ra--os---i- la-ko---zd-. R______ j__ l____ l_____ R-n-o-e j-s l-i-o l-z-ą- ------------------------ Rankose jis laiko lazdą. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. An-----l- --------ri-ę--š-li--. A__ k____ j__ u________ š______ A-t k-k-o j-s u-s-r-š-s š-l-k-. ------------------------------- Ant kaklo jis užsirišęs šaliką. 0
Ir ziema un ir auksts. Da-a---i-m---r-ša-t-. D____ ž____ i_ š_____ D-b-r ž-e-a i- š-l-a- --------------------- Dabar žiema ir šalta. 0
Rokas ir spēcīgas. R---os-s--p-i-s. R_____ s________ R-n-o- s-i-r-o-. ---------------- Rankos stiprios. 0
Kājas arī ir spēcīgas. K-j-s--a-p --- -tiprio-. K____ t___ p__ s________ K-j-s t-i- p-t s-i-r-o-. ------------------------ Kojos taip pat stiprios. 0
Vīrs ir no sniega. V-r-- y-- i--s---go. V____ y__ i_ s______ V-r-s y-a i- s-i-g-. -------------------- Vyras yra iš sniego. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. J-s------i-ja k-l----i- ----o. J__ n________ k_____ i_ p_____ J-s n-n-š-o-a k-l-i- i- p-l-o- ------------------------------ Jis nenešioja kelnių ir palto. 0
Bet vīram nesalst. Be--vyr-i--e-al-a. B__ v____ n_______ B-t v-r-i n-š-l-a- ------------------ Bet vyrui nešalta. 0
Tas ir sniegavīrs. J---yr- sen-s --sme-----. J__ y__ s____ b__________ J-s y-a s-n-s b-s-e-e-i-. ------------------------- Jis yra senis besmegenis. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + lietuviešu (1-100) MP3 lietuviešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…