Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   lt Vaisiai ir maisto produktai

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [penkiolika]

Vaisiai ir maisto produktai

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. (A-- -u--u-b-aš--. (___ t____ b______ (-š- t-r-u b-a-k-. ------------------ (Aš) turiu braškę. 0
Man ir kivi un melone. (A-) -ur-u--i-į ir-m-l---ą. (___ t____ k___ i_ m_______ (-š- t-r-u k-v- i- m-l-o-ą- --------------------------- (Aš) turiu kivį ir melioną. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. (-š- -uriu------in- i----e--fr-tą. (___ t____ a_______ i_ g__________ (-š- t-r-u a-e-s-n- i- g-e-p-r-t-. ---------------------------------- (Aš) turiu apelsiną ir greipfrutą. 0
Man ir ābols un mango. (-š--tur-------l---r--a--ą. (___ t____ o_____ i_ m_____ (-š- t-r-u o-u-l- i- m-n-ą- --------------------------- (Aš) turiu obuolį ir mangą. 0
Man ir banāns un ananass. (-----u-i- -------ir a--n-s-. (___ t____ b_____ i_ a_______ (-š- t-r-u b-n-n- i- a-a-a-ą- ----------------------------- (Aš) turiu bananą ir ananasą. 0
Es gatavoju augļu salātus. (Aš--da--u-v-i-i- salota-. (___ d____ v_____ s_______ (-š- d-r-u v-i-i- s-l-t-s- -------------------------- (Aš) darau vaisių salotas. 0
Es ēdu tostermaizi. (Aš)-v-lg-u-skrudint--du-n-. (___ v_____ s________ d_____ (-š- v-l-a- s-r-d-n-ą d-o-ą- ---------------------------- (Aš) valgau skrudintą duoną. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. (A--------- sk--d-nt---u--- s-----e-tu. (___ v_____ s________ d____ s_ s_______ (-š- v-l-a- s-r-d-n-ą d-o-ą s- s-i-s-u- --------------------------------------- (Aš) valgau skrudintą duoną su sviestu. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. (-š- -al-au--kr--i-t- --oną s- s--estu i---o---ne. (___ v_____ s________ d____ s_ s______ i_ u_______ (-š- v-l-a- s-r-d-n-ą d-o-ą s- s-i-s-u i- u-g-e-e- -------------------------------------------------- (Aš) valgau skrudintą duoną su sviestu ir uogiene. 0
Es ēdu sendviču. (-š)-v-lg-- ---u-t-nį. (___ v_____ s_________ (-š- v-l-a- s-m-š-i-į- ---------------------- (Aš) valgau sumuštinį. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. (--- ----au -um-šti-į-su-m-r--ri-u. (___ v_____ s________ s_ m_________ (-š- v-l-a- s-m-š-i-į s- m-r-a-i-u- ----------------------------------- (Aš) valgau sumuštinį su margarinu. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. (Aš---------s--u-t-n- -- mar-a---- i- pomi-o-u. (___ v_____ s________ s_ m________ i_ p________ (-š- v-l-a- s-m-š-i-į s- m-r-a-i-u i- p-m-d-r-. ----------------------------------------------- (Aš) valgau sumuštinį su margarinu ir pomidoru. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Mum--r---i--d-o--s -- -y-i-. M___ r_____ d_____ i_ r_____ M-m- r-i-i- d-o-o- i- r-ž-ų- ---------------------------- Mums reikia duonos ir ryžių. 0
Mums vajag zivis un steikus. Mu-s r-iki--ž-v--- -r -if-t-kso. M___ r_____ ž_____ i_ b_________ M-m- r-i-i- ž-v-e- i- b-f-t-k-o- -------------------------------- Mums reikia žuvies ir bifštekso. 0
Mums vajag picu un spageti. M-ms-rei-i--pi--- i- sp---čių. M___ r_____ p____ i_ s________ M-m- r-i-i- p-c-s i- s-a-e-i-. ------------------------------ Mums reikia picos ir spagečių. 0
Ko mums vēl vajag? Ko---ms da- --i--a? K_ m___ d__ r______ K- m-m- d-r r-i-i-? ------------------- Ko mums dar reikia? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Mum---eikia m--k- -r p-mi-or- s--ub--. M___ r_____ m____ i_ p_______ s_______ M-m- r-i-i- m-r-ų i- p-m-d-r- s-i-b-i- -------------------------------------- Mums reikia morkų ir pomidorų sriubai. 0
Kur ir lielveikals? Ku- -ra --ek-bos--ent-a-? K__ y__ p_______ c_______ K-r y-a p-e-y-o- c-n-r-s- ------------------------- Kur yra prekybos centras? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!