Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   lt Klausimai — praeitis 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [aštuoniasdešimt šeši]

Klausimai — praeitis 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Ko-----k--r-iš---(tu---yš----? K___ k__________ (___ r_______ K-k- k-k-a-a-š-į (-u- r-š-j-i- ------------------------------ Kokį kaklaraištį (tu) ryšėjai? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? K-k- a--omo-ilį--t-) -ir-ai? K___ a_________ (___ p______ K-k- a-t-m-b-l- (-u- p-r-a-? ---------------------------- Kokį automobilį (tu) pirkai? 0
Kādu avīzi tu abonēji? K-k- laik--štį (t-)-už-i-------r-va-? K___ l________ (___ u________________ K-k- l-i-r-š-į (-u- u-s-p-e-u-e-a-a-? ------------------------------------- Kokį laikraštį (tu) užsiprenumeravai? 0
Ko Jūs redzējāt? K- (---) ---atėte? K_ (____ p________ K- (-ū-) p-m-t-t-? ------------------ Ką (jūs) pamatėte? 0
Ko Jūs satikāt? Ką -j--- --tik--e? K_ (____ s________ K- (-ū-) s-t-k-t-? ------------------ Ką (jūs) sutikote? 0
Ko Jūs atpazināt? K- (---- atpaži--t-? K_ (____ a__________ K- (-ū-) a-p-ž-n-t-? -------------------- Ką (jūs) atpažinote? 0
Kad Jūs piecēlāties? K-d---jū-) -tsi--l-te? K___ (____ a__________ K-d- (-ū-) a-s-k-l-t-? ---------------------- Kada (jūs) atsikėlėte? 0
Kad Jūs sākāt? K--- -jū-- --ad--ot-? K___ (____ p_________ K-d- (-ū-) p-a-ė-o-e- --------------------- Kada (jūs) pradėjote? 0
Kad Jūs beidzāt? K-d- --------ovė-ė--/-n--tojote? K___ (____ l_______ / n_________ K-d- (-ū-) l-o-ė-ė- / n-s-o-o-e- -------------------------------- Kada (jūs) liovėtės / nustojote? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? K--ė- (jū-- a--ib-d-te? K____ (____ a__________ K-d-l (-ū-) a-s-b-d-t-? ----------------------- Kodėl (jūs) atsibudote? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Ko--- (-ūs) -apo-e--ok---j-? K____ (____ t_____ m________ K-d-l (-ū-) t-p-t- m-k-t-j-? ---------------------------- Kodėl (jūs) tapote mokytoju? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Kodėl (--s)--a--avo-- tak--? K____ (____ v________ t_____ K-d-l (-ū-) v-ž-a-o-e t-k-i- ---------------------------- Kodėl (jūs) važiavote taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? Iš---r-(--s--a-ėjo---/ -tvy-ot-? I_ k__ (____ a______ / a________ I- k-r (-ū-) a-ė-o-e / a-v-k-t-? -------------------------------- Iš kur (jūs) atėjote / atvykote? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ku- (jū-)--u--ote? K__ (____ n_______ K-r (-ū-) n-ė-o-e- ------------------ Kur (jūs) nuėjote? 0
Kur Jūs bijāt? K-r --ū-- -uvot-? K__ (____ b______ K-r (-ū-) b-v-t-? ----------------- Kur (jūs) buvote? 0
Kam tu palīdzēji? K-m--tu- ---ėja-? K__ (___ p_______ K-m (-u- p-d-j-i- ----------------- Kam (tu) padėjai? 0
Kam tu rakstīji? Kam-(t-) -a-a---? K__ (___ p_______ K-m (-u- p-r-š-i- ----------------- Kam (tu) parašei? 0
Kam tu atbildēji? K-m --u- -----ei? K__ (___ a_______ K-m (-u- a-s-k-i- ----------------- Kam (tu) atsakei? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + lietuviešu (1-100) MP3 lietuviešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..