Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   lt Praeitis 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [aštuoniasdešimt vienas]

Praeitis 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
rakstīt r--yti r_____ r-š-t- ------ rašyti 0
Viņš rakstīja vēstuli. J-- --a--aš---a-š--. J__ (_______ l______ J-s (-a-r-š- l-i-k-. -------------------- Jis (pa)rašė laišką. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. O j- (u----š---------ą. O j_ (_______ a________ O j- (-ž-r-š- a-v-r-k-. ----------------------- O ji (už)rašė atviruką. 0
lasīt sk-i--ti s_______ s-a-t-t- -------- skaityti 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Jis skai-ė --i-struo-ą-ž-r--lą. J__ s_____ i__________ ž_______ J-s s-a-t- i-i-s-r-o-ą ž-r-a-ą- ------------------------------- Jis skaitė iliustruotą žurnalą. 0
Un viņa lasīja grāmatu. O--i----i-- knyg-. O j_ s_____ k_____ O j- s-a-t- k-y-ą- ------------------ O ji skaitė knygą. 0
ņemt im-i i___ i-t- ---- imti 0
Viņš paņēma cigareti. Jis paėm- c-g--etę. J__ p____ c________ J-s p-ė-ė c-g-r-t-. ------------------- Jis paėmė cigaretę. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. J----ė-ė g-b---l- -ok--a--. J_ p____ g_______ š________ J- p-ė-ė g-b-l-l- š-k-l-d-. --------------------------- Ji paėmė gabalėlį šokolado. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. J-- -u-- n-i-ti-----, ----j----v- iš-i----. J__ b___ n___________ b__ j_ b___ i________ J-s b-v- n-i-t-k-m-s- b-t j- b-v- i-t-k-m-. ------------------------------------------- Jis buvo neištikimas, bet ji buvo ištikima. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ji----v---in--n--- --t -- -u---d--b-ti. J__ b___ t________ b__ j_ b___ d_______ J-s b-v- t-n-i-y-, b-t j- b-v- d-r-š-i- --------------------------------------- Jis buvo tinginys, bet ji buvo darbšti. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Jis b--o netu-ti--as- be--ji---vo-tur-i-g-. J__ b___ n___________ b__ j_ b___ t________ J-s b-v- n-t-r-i-g-s- b-t j- b-v- t-r-i-g-. ------------------------------------------- Jis buvo neturtingas, bet ji buvo turtinga. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Ji- -urė-o-n- -i-i-ų- -et--kolų. J__ t_____ n_ p______ b__ s_____ J-s t-r-j- n- p-n-g-, b-t s-o-ų- -------------------------------- Jis turėjo ne pinigų, bet skolų. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Ji- -etur-jo-l-imė-,-jam -esise--. J__ n_______ l______ j__ n________ J-s n-t-r-j- l-i-ė-, j-m n-s-s-k-. ---------------------------------- Jis neturėjo laimės, jam nesisekė. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. J------i----, j--p-r--k-o-- -esėkmė-. J__ n________ j_ p_________ n________ J-m n-s-s-k-, j- p-r-e-i-j- n-s-k-ė-. ------------------------------------- Jam nesisekė, jį persekiojo nesėkmės. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. J-s --v--ne p--e-k-n--s- b-t -e--t-n---tas. J__ b___ n_ p___________ b__ n_____________ J-s b-v- n- p-t-n-i-t-s- b-t n-p-t-n-i-t-s- ------------------------------------------- Jis buvo ne patenkintas, bet nepatenkintas. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Jis b--o-ne lai--n-------t --l--min--s. J__ b___ n_ l_________ b__ n___________ J-s b-v- n- l-i-i-g-s- b-t n-l-i-i-g-s- --------------------------------------- Jis buvo ne laimingas, bet nelaimingas. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Ji- --vo -e---m--t--k--, -et n--i-pa---ka-. J__ b___ n_ s___________ b__ n_____________ J-s b-v- n- s-m-a-i-k-s- b-t n-s-m-a-i-k-s- ------------------------------------------- Jis buvo ne simpatiškas, bet nesimpatiškas. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.